Kesonsitija
Kesonsitija (angļu: Quezon City) vai Kesona (filipīniešu: Lungsod Quezon) ir neatkarīga pilsēta Filipīnās, pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta valstī administratīvajās robežās. Atrodas Lusonas salas rietumdaļā Manilas aglomerācijā, administratīvi ietilpst Galvaspilsētas reģionā. No 1948. līdz 1976. gadam bija valsts oficiālā galvaspilsēta un joprojām Kesonsitijā atrodas daļa valsts pārvaldes iestāžu.
| Kesonsitija | |||
|---|---|---|---|
| neatkarīga pilsēta | |||
| Quezon City | |||
| |||
 | |||
  Kesonsitija .svg) Kesonsitija | |||
| Koordinātas: 14°39′N 121°03′E / 14.650°N 121.050°E 121°03′E / 14.650°N 121.050°E | |||
| Valsts |  Filipīnas | ||
| Reģions | Galvaspilsētas reģions | ||
| Dibināta | 1939 | ||
| Neatkarīga pilsēta | 1979 | ||
| Barangajas | 142 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 171,71 km2 | ||
| Augstums | 67 m | ||
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |||
| • kopā | 2 960 048 | ||
| • blīvums | 17 238,6/km² | ||
| Laika josla | PST (UTC+8) | ||
| Pasta kods | 1100—1128 | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Kesonsitija Vikikrātuvē | |||
(2018-02-07)_(cropped).jpg)
Vēsture
Pilsēta dibināta 1939. gadā ar mērķi aizstāt Manilu kā valsts oficiālo galvaspilsēta. Manila 20. gadsimta pirmajā pusē bija stipri pārapdzīvota ar vāji attīstītu transporta struktūru un komunālajiem dienestiem. Pilsētas izveidei no Risalas provinces Kalookanas, Marikinas, Sanhuanas un Pasigas pašvaldībām valdība iepirka plašus zemesgabalus, kuriem pievienoja vairākas apkārtējo pašvaldību barangajas. Plānotais pilsētas nosaukums bija Balintavaka (Balintawak). Likums par pilsētas dibināšanau tika izdots 1939. gada 12. oktobrī un tā tika nosaukta par godu tālaika valsts prezidentam Manuelam Kesonam, kurš deva lielu ieguldījumu pilsētas izveidē. Sākotnēji pilsētas platība bija 73,55 km² un tajā dzīvoja 39 103 cilvēki. Vēlākos gados pilsētas teritorija ievērojami paplašināta, pievienojot kaimiņu pašvaldību daļas.
Sākotnēji topošās pilsētas teritoriju lielākoties aizņēma lauksaimnieciskās zemes. Kesons nolīga amerikāņu arhitektu Viljamu Pārsonsu (William Parsons), kurš izstrādāja pilsētas ģenerālplānu. Pēc Pārsonsa nāves 1939. gadā pilsētas plānošanu pārņēma viņa kolēģis Herijs Frosts (Harry T. Frost) un plāns tika apstiprināts 1941. gadā.
Pēc 2. pasaules kara sākuma prezidents Kesons izdeva ārkārtas rīkojumu par Lielās Manilas pilsētas izveidi, apvienojot Manilu, Kesonsitiju, Kalookanu, Makati, Mandalujongu, Paraņaki, Pasaju un Sanhuanu. Lielā Manila bija priekštecis vēlākajam galvaspilsētas reģionam. Pēc japāņu padzīšanas 1945. gadā Lielā Manila tika izformēta pirmskara sastāvdaļās.
Kara laikā Manila tika stipri nopostīta un 1948. gadā Kesonsitiju nozīmēja par valsts galvaspilsētu. Pilsētas teritoriju paplašināja ziemeļu virzienā, pievienojot daļu Kalookanas. Vēlākajos gados pilsētas teritorija vēl paplašināta. 1975. gadā tika izveidots Valsts galvaspilsētas reģions, kurā iekļāva lielāko daļu Manilas aglomerācijas pilsētas un municipalitātes, tajā skaitā Kesonsitiju. 1976. gadā ar prezidenta Ferdinanda Markosa dekrētu Manila tika atjaunota valsts galvaspilsētas statusā.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kesonsitija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)