Krievijas Federācijas autonomie apvidi

Krievijas Federācijas autonomie apvidi ir Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma veids.

Nr.	Autonomais apvidus	Nosaukums krievu valodā	Adminis- tratīvais centrs	Platība (km²)	Iedz. sk. (2015)^[1]	Pilsētu skaits	Rajonu skaits	Izveidots	Laika zona	Federālais reģions	ISO 3166-2
1.	Čukotkas autonomais apvidus	Чуко́тский автоно́мный о́круг	Anadira	&0000000000737700000000737 700	&000000000005054000000050 540	3	6	1930. gada 10. decembris	UTC+12	Tālie Austrumi	RU-CHU
2.	Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra	Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́	Hantimansijska	&0000000000534800000000534 800	&00000000016120760000001 612 076	9	16	1930. gada 10. decembris	UTC+5	Urālu	RU-KHM
3.	Jamalas Ņencu autonomais apvidus	Ямало-Ненецкий автономный округ	Saleharda	&0000000000750300000000750 300	&0000000000539985000000539 985	8	7	1930. gada 10. decembris	UTC+5	Urālu	RU-YAN
4.	Ņencu autonomais apvidus	Ненецкий автономный округ	Narjanmara	&0000000000176700000000176 700	&000000000004337300000043 373	1	1	1929. gada 15. jūlijs	UTC+3	Ziemeļrietumu	RU-NEN

Likvidētie autonomie apvidi

Komi Permiešu autonomais apvidus (1925—2005). 2005. gadā to apvienoja ar Permas apgabalu, izveidojot Permas novadu
Korjaku autonomais apvidus (1930—2005). 2007. gadā to apvienoja ar Kamčatkas apgabalu, izveidojot Kamčatkas novadu
Taimiras Dolganu—Ņencu autonomais apvidus (1930—2007). 2007. gadā to pievienoja Krasnojarskas novadam
Evenku autonomais apvidus (1930—2007). 2007. gadā to pievienoja Krasnojarskas novadam
Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—2008). 2008. gadā to pievienoja Irkutskas apgabalam
Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—2005). 2007. gadā to apvienoja ar Čitas apgabalu, izveidojot Aizbaikāla novadu