Latvijas Mikologu biedrība

Latvijas Mikologu biedrība (LMB) ir biedrība, kurā apvienojušies Latvijas sēņu un ķērpju pētnieki (mikologi un lihenologi), kā arī sēņu un ķērpju izpētes entuziasti amatieri. LMB dibināta 2002. gadā. Pirms tam mikologi un lihenologi līdzdarbojās Latvijas Botāniķu biedrībā.[1] Biedrība darbojas Latvijas Nacionālā dabas muzeja paspārnē. Ar biedrību sadarbojas apvienība "Latvijas Trifeļu dārzi", kura nodarbojas ar pazemes sēņu ieaudzēšanu Latvijā.

Latvijas Mikologu biedrība
AbreviatūraLMB
Izveidots2002. gads, reģistrācija 2003. gada 16. janvārī
TipsBiedrība
MērķisLatvijas mikologu un lihenologu apvienošana sēņu un ķērpju izpētei Latvijā
Galvenā mītneLatvijas Nacionālais dabas muzejs
Atrašanās vieta
Darbības reģions
Latvija
Dalībnieki
fiziskas un juridiskas personas
Oficiālās valodas
latviešu
Goda priekšsēdētājs
Edgars Vimba
SaistībaApvienība "Latvijas Trifeļu dārzi"
Tīmekļa vietneMājaslapa

Vadība

Biedrībai ir goda priekšsēdētājs Edgars Vimba, vēlēta valde 5 cilvēku sastāvā, kura no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un revīzijas komisija.

Mērķi un uzdevumi

Biedrības galvenais mērķis ir veicināt Latvijas sēņu un ķērpju sugu daudzveidības izpēti un saglabāšanu. Lai to paveiktu, biedrība apvieno mikologus, lihenologus un interesentus neatkarīgi no viņu profesionālās izglītības un nodarbošanās. Biedrība veic plašu sabiedrības iesaistīšanu, tiek organizēti semināri klātienē un tiešsaistē par dažādām sēņu sistemātiskajām grupām. Biedri dodas kopīgās ekskursijās, kur tiek vāktas un kopīgi noteiktas sēnes.

LMB veic arī sabiedrības informēšanas darbu masu mēdijos. Piemēram, skaidro sēņu sugu aizsardzības nozīmi, iepazīstina un brīdina par indīgajām sēnēm, rosina interesi par sēņu pasaules daudzveidību.

Biedrība sadarbojas ar atbilstošām ārzemju organizācijām.

Darbības pamatvirzieni

Biedrībā ir mikologi, kas darbojas dažādās mikoloģijas nozarēs — meža mikoloģijā (VMI Silava), fitopatoloģijā (LLU), ēku koksnes izpētē (KĶI), sēņu daudzveidības izzināšanā (LNDM).

  • Biedrības biedri tiek informēti par izmaiņām sēņu taksonu sistemātikā un to saskaņošanu ar latviešu valodas terminoloģiju.
  • Notiek iepazīšanās ar Latvijā jaunatklātām sugām un tiek papildināts Latvijas sēņu sugu saraksts. Katru gadu LMB nosauc "Gada sēni".
  • Patogēno sēņu izpēte.[2]
  • LMB biedri iesaistās ēdamo sēņu audzēšanā, jaunu paņēmienu un dažādu sēņu sugu kultivēšanas izmēģinājumos. Īpaša sēņu izmantošanas joma ir to pielietošana dziju krāsošanā, kuru arī atbalsta LMB biedri.
  • Viens no senākajiem tradicionālajiem Latvijas mikologu rīkotajiem pasākumiem ir rudens Sēņu izstādes. Tas aizsākās jau 1960. gados. Izstādes parasti tiek rīkotas dažādos Latvijas novados un Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiek lielā rudens sēņu izstāde. Pirmā izstāde tika sarīkota 1952. gadā.[3]
Čužu purvs. Naturālistu grupas pa ceļam savākto sēņu apskate, 2019. gada vasara. Vada Diāna Meiere (centrā)
Sēņu izstāde Dabas muzejā, Rīga, 2017

Darbības formas

Plašsaziņas līdzekļos

  • Biedrība ik gadus izvēlas Latvijas Gada sēni, kurai vēlas pievērst īpašu sabiedrības ievērību, un izziņo to medijos. Piemēram, 2020. gadā par tādu tika izvēlēta smiltāju kaussēne, par kuru ir maz informācijas.[4] Agrāk izvēlēja arī "Gada ķērpi" un kopš 2023. gada "Gada gļotsēni".
  • Izveidota Facebook grupa "Latvijas mikologu biedrība un draugi".[5]
  • Biedrības biedri izveidojuši vietnes senes.lv un fungi.lv par Latvijā augošām sēnēm latviešu un angļu valodā.

Zinātniskā sadarbība

LMB locekļi apmeklē sava profila zinātniekus saietus un piedalās tādu organizēšanā. 2014. gadā LMB piedalījās Baltijas jūras reģiona mikologu un lihenologu regulārā simpozija organizēšanā.[6]LMB sadarbojas ar zinātniskām organizācijām Latvijā, kā Latvijas Botāniķu biedrība un Latvijas Dabas muzejs.[7][8]

Publiskās akcijas

LMB locekļi piedalās Dabas Aizsardzības pārvaldes, kā arī vietējo organizāciju un pašvaldību rīkotajos publiskajos pasākumos kā apmeklētāju izglītotāji par mikoloģiskām tēmām.[9][10]

Ikgadējās septembra sēņu izstādes Dabas muzejā Rīgā organizē un vada LMB mikologi.[11]

Atsauces

Ārējās saites