Latvijas Universitātes goda doktors
Latvijas Universitātes goda doktors ir viens no augstākajiem zinātniskajiem goda nosaukumiem Latvijā.
Likums atļauj Latvijā goda doktora nosaukumu piešķirt tikai septiņām valsts institūcijām, kas visas ir atvasinātas publisko tiesību personas, — Latvijas Zinātņu akadēmijai un sešām valsts dibinātām universitātēm,[1] tātad bez akadēmijas Latvijā goda doktora nosaukumu drīkst piešķirt
- Latvijas Universitāte;
- Rīgas Tehniskā universitāte;
- Rīgas Stradiņa universitāte;
- Latvijas Lauksaimniecības universitāte;
- Daugavpils Universitāte;
- Liepājas Universitāte.
Likums paredz, ka goda doktora grāds nerada personai zinātnieka tiesības vai tiesības, kādas ir personai ar zinātnisko grādu. Visā simt gadu pastāvēšanas vēsturē Latvijas Universitāte līdz 2022. gada jūlijam ir piešķīrusi tikai 251 goda doktora nosaukumu.[2]
Latvijas Universitātes goda doktori
Parasti par Latvijas Universitātes goda doktoriem ieceļ personas, kurām jau ir doktora zinātniskais grāds, tās ir visaugstākās raudzes starptautiskās zinātnes izcilības, tajā skaitā Nobela prēmijas laureāti, taču ir arī divi politiķi, kas zinātnisko darbu nav veikuši — pēdējais Zviedrijas politiskais karalis Gustavs V un pirmais Latvijas Republikas Valsts Prezidents Jānis Čakste. Pirmais Latvijas Universitātes goda doktors bija Pauls Denfers. Latvijas Universitātes goda doktora vidū ir, piemēram:[3]
- Žans-Davids Eduards Avenels, Evrī Universitāte;
- Antonio Arata;
- Pauls Ariste;
- Renāte von Bardelebena;
- Žans Klods Bakrī;
- Imanuels Bencingers;
- Ginters Bēms;
- Jesaja Berlins;
- Ludis Bērziņš;
- Johanness Karls Kaspars Beks;
- Frīdrihs Vilhelms Bisings;
- Edmunds Bunkše;
- Jānis Cakuls;
- Rolfs Martins Cinkernāgels, fiziologs, Nobela prēmijas laureāts;
- Aleksandrs Dauge;
- Ernests Felsbergs;
- Trevors Gārts Fennels;
- Ernests Foldāts;
- Viljams B. Harisons, III;
- Otfrīds Hefe Kants;
- Ginters Heidoms;
- Aksels Holvūts;
- Pauls Alberts Janmejs;
- Kristaps Keggi;
- Fricis Sikstus Keks;
- Artūrs J.Kroplijs;
- Georgs Pauls Kreišmanis, ķīmiķis;
- Alīse Laua;
- Augusts Lēbers;
- Dītrihs Andrejs Lēbers, jurists;
- Eižens Leimanis;
- Fransuā Olivjē-Martēns;
- Hanss Horsts Meijers;
- Ole Norgards;
- Bernards Nake;
- Ervīns Oberlenders, vēsturnieks;
- Eižens Ostvalds;
- Boriss Plotkins;
- Gastons Ramons;
- Velta Rūķe-Draviņa;
- Ismails Serageldins;
- Ebriks Strands;
- Dīters Jjohans Georgs Šneiders;
- Pēteris Šmits;
- Gerhards Štikels;
- Oktāvs Trebū;
- Anrī Tronšons;
- Eberhards Zaidels;
- Pjērs Žiudiselī.
Biedri
Latvijas Universitātes goda doktora grāds nošķiras no Latvijas Universitātes goda biedra titula. Goda biedra nosaukumu neregulē Zinātniskās darbības likuma 12. pants. Latvijas Universitātes goda biedri ir:
- biedrs Andris Bērziņš,[4] LPSR Ministru padomes sadzīves pakalpojumu ministra vietnieks, LPSR Valmieras rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs, Unibanka valdes priekšsēdētājs (prezidents), Saeimas deputāts un Latvijas Republikas Valsts Prezidents;
- biedrs Ivars Godmanis,[5] 1990. gada marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanu rezultātā ieceltais Ministru padomes priekšsēdētājs, vēlāk ministru prezidents, iekšlietu ministrs un finanšu ministrs, Latvijas Krājbanka padomes priekšsēdētājs;
- biedrs Anatolijs Gorbunovs, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas trešais (ideoloģiskais) sekretārs, vēlāk LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs, 1990. gada marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanu rezultātā ievēlētās Augstākās Padomes priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs.
- biedrs Aivars Lembergs,[6] Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes studentu celtnieku vienību brigādes vasaras darbu štāba priekšnieks, vēlāk Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas instruktors, Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas sekretārs, LPSR Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs;
- biedrs Jānis Peters,[7] Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, Latvijas padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs, vēlāk Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā.