Saeimas priekšsēdētājs

Saeimas priekšsēdētājs ir viens no pieciem Saeimas Prezidija locekļiem, kur pārējie locekļi ir divi Saeimas priekšsēdētāja biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs.

Saeimas priekšsēdētāja vada sekojošas sēdes:

• Saeimas sēdes;
• Saeimas Prezidija sēdes;
• Sēdes, kurās Saeimas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, kad Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.

Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.

Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus — Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējās sanāksmes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem — valsts vēstniekiem.

Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm.

Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.

Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs.^[2]

Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus, un tas parasti notiek pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē, atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm.^[1] Saeimas priekšsēdētāja kandidatūras deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam rakstveidā.^[1]

Saeimas priekšsēdētāja darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs, parasti ir Saeimas priekšsēdētāja karogs - balts karogs ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, kam augšējā labajā laukumā ir valsts lielais ģerbonis.^[3]

Saeimā ir vairākas tradīcijas, kuras iedibinājuši tieši Saeimas priekšsēdētāji. Viena no tām ir Saeimas pavasara koku stādīšanas talka, kas ir simboliska dāvana Latvijai un saistīta ar mūsu valstij nozīmīgu datumu — 4. maiju, kad tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas diena. Ik gadu janvārī Saeimas priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus, barikāžu dalībniekus, žurnālistus un iedzīvotājus Saeimas nama pagalmā aizdegt ugunskuru par piemiņu 1991. gada barikādēm. Tāpat pirms Ziemassvētkiem Saeimas namā Saeimas priekšsēdētājs kopā ar bērniem rīko Ziemassvētku ieskaņas pasākumus.

Ir iedibināts arī Saeimas Prezidija Atzinības raksts, ko paraksta Saeimas priekšsēdētājs un ar ko apbalvo personas par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā.^[2]

1922—1934

1934—1993

1934. gadā pēc apvērsuma Saeimas darbība tika pārtraukta. Padomju okupācijas gados Saeimas funkcijas pildīja Latvijas PSR Augstākā padome (priekšsēdētājus skat. LPSR Augstākās padomes priekšsēdētāji). Padome pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas gados līdz 1993. gadam, kad ievēlēja 5. Saeimu.

No 1993. gada

Hronoloģisks attēlojums