Lietuvas pilsētu uzskaitījums

Lietuvas pilsētas ir apdzīvotas vietas Lietuvā, kurām ir pilsētas tiesības. 2013. gadā pilsētas statuss bija 103 pilsētām^[1] (lietuviešu valodā: vienskaitlī — miestas; daudzskaitlī — miestai). Lietuvas Parlaments "pilsētu" nosaka kā kompaktu apdzīvotu vietu ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 3000 cilvēkiem, kurās vismaz divas trešdaļas strādājošo strādā rūpniecības vai pakalpojumu nozarē. Apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 3000, bet vēsturiski ir bijis pilsētas statuss, joprojām uzskata par pilsētu. Mazākas apdzīvotās vietas nosaukums ir miestelis (daudzskaitlī miesteliai), kas tiek tulkots kā miests. Pašu mazāko apdzīvoto vietu sauc par ciemu (kaimas, daudzskaitlī kaimai). Bieži vien apdzīvoto vietu oficiālais statuss nav skaidrs,^{[nepieciešama atsauce]} un cilvēki atsaucas gan uz pilsētām, gan uz ciemiem, kā uz apdzīvoto vietu (gyvenvietė, daudzskaitlī gyvenvietės), kas būtībā ir vienlīdzīgs jēdziens.

Pirmās Lietuvas pilsētas sāka veidoties 13. — 14. gadsimtā, piemēram, Klaipēda. Saskaņā ar viduslaiku likumiem pilsētām varēja būt savi tirgi, krogi, ģildes, tiesas u.c. Dažas bijušās pilsētas ir zaudējušas pilsētas statusu, piemēram, Kernave vai Merkine. Lielākā daļa Lietuvas pilsētu ir veidojušās pirms 18. gadsimta. Pilsētu atrašanās vietu galvenokārt nosaka tirdzniecības un transporta ceļi. Dažas no jaunākajām pilsētām izveidojās dzelzceļa būvniecības ietekmē, piemēram, Kaišadore, Vieve, Radvilišķi, Ignalina, Mažeiķi. Pagājušajā gadsimtā jaunas pilsētas izveidojās pie lielajiem rūpniecības centriem, piemēram, Visagina, Elektrēni, Naujoji Akmene. Piecām pilsētām Birštonai, Druskininkiem, Anīkščiem, Neringai un Palangai ir īpašs kūrorta statuss.