Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils (vācu: Schloß Lemburg) bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi atsevišķi pils mūra fragmenti uzkalnā, uz kura tagad atrodas ciema estrāde.
Lemburgas pils uzcelta netālu no seno līvu Vīnkalna pilskalna. Tā bija viena no Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka iebrukumiem celtās nocietinājumu joslas, ko veidoja Ropažu - Mālpils - Nītaures - Zaubes - Skujenes ordeņpilis. Pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa landmaršaliem, kas rezidēja Siguldas pilī.
Pirmo reizi Mālpils ordeņa pils hronikā pieminēta 1413. gadā kā Lemburg, pēc tam kā Lennburg (1442), Lemborg (1446), Lehmborch (1466), Leenborch (1467), Lemborg (1469), Leemborch (1498), Lemburch, Lemburg (1500).
Livonijas kara laikā Lemburgas pili 1577. gada pilnīgi nopostīja krievu un tatāru karaspēks. Iespējams, ka 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Mālpils pilsnovada citadeli (latīņu: arx Litoper, krievu: Литопер), pēc līguma noslēgšanas Mālpils pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.Poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā Mālpils pili ieņēma zviedri, bet jau tajā pašā gadā Polijas-Lietuvas karaspēks pili atkaroja.[1]Poļu-zviedru kara laikā 1626. gadā Polijas-Lietuvas karavīri atkāpjoties uzspridzināja Mālpils ordeņa pils sienas, pēc tam tā vairs nav atjaunota.
Mālpils ordeņa pils bija uzcelta no laukakmeņiem Mergupes labajā stāvkrastā. Pils austrumu pusē ir 13 metrus augsta nogāze, mazāk aizsargātajā ziemeļu pusē bija izrakts piecus metrus plats aizsarggrāvis. Ziemeļrietumu stūrī atradās sargtornis, kas sargāja ziemeļu puses ieeju pilī. Pils pamati aizņēma 95х47,5 metrus lielu laukumu, kas bija pārdalīts ar šķērssienu. Vienā pusē atradās dzīvojamā ēka.[2]
24°57′49″E / 57.00389°N 24.96361°E / 57.00389; 24.96361
| ||||||||||||||||||||||||||||||||