Mikronācija

Mikronācijas ir dažādos veidos strukturētas organizācijas vai atsevišķu cilvēku projekti, kas pasludina savu neatkarību no esošām valstīm. Parasti tās neatzīst citas valstis vai lielākās starptautiskās organizācijas. Visas mikronācijas var iedalīt divās lielās grupās: mikronācijas, kas pretendē uz reālu teritoriju, un virtuālas mikronācijas. Zināma saistība ar mikronācijām ir arī izdomātām fantāziju valstīm, taču tās parasti ir sastopamas literatūrā, kino vai kā citādi. Piemēram, Vārnu ielas Republika, dažādas neesošas valstis kinofilmās.

Mikronācijas sīkāk iedalās tādās, kas:

1. apvieno cilvēkus, kas izspēlē sociālu, ekonomisku vai politisku simulāciju dažādām valsts iekārtām un līdzinās savdabīgām, biežāk neklātienes lomu spēlēm (Kristiānija,Talosa, Nova Roma);
2. radušās kā atsevišķu cilvēku izklaide vai fantāzija (Ērikas Impērija, Molosija, Kugelmugela);
3. radušās kāda protesta rezultātā pret kaut ko (Konkas Republika, Lakotas Republika, Filetino);
4. radušās kā biznesa projekts, gadās — ne visai likumīgs (Melhisedeka, EnenKio, Apvienotā Atlantīdas Karaliste);
5. ir vēsturiskas anomālijas vai izmantojušas "spraugas" likumdošanā (Seborga, Hatrivera, Sīlenda);
6. ir pavisam jaunu valstu projekti (Minerva, Frīdonija, Pasaules Miera Globālā Valsts);
7. ir dažādu separātistu grupējumu pašpasludinātas valstis vai emigrācijas valdības bez reālas iespējas pārvaldīt savu teritoriju (Ambazonija, Biafra, Kabinda — Āfrikā, Nagalenda, Halistāna, Šanlenda — Āzijā, Kaukāza Emirāts, Padanija, Sandžaka — Eiropā, Kaskadija, Kvebeka, Teksasa — Amerikā, Dienvidmoluku salas, Sulu Sultanāts, Banksamoro — Klusā okeāna reģionā), lai gan dažās teritorijās darbojas partizāni;
8. ir veidojušās neskaidras politiskās situācijas dēļ, lai nodibinātu kaut kādu kārtību apkārtnē valdošajā haosā (kara, esošā stāvokļa saglabāšanas vai neskaidras politiskās situācijas dēļ) vai saglabātu bijušo - Perlojas Republika (1918.-1923. gadā, Lietuvas teritorijā), Bagizstāna (2001.-2002. gadā, nenoregulēta robežjautājuma dēļ starp Kazahstānu un Uzbekistānu), Oranija (pilsētiņa Dienvidāfrikā - ap 1200 iedzīvotāju, kurā nav melnādaino afrikāņu un, kuras iedzīvotāji sapņo radīt lielu balto afrikāņu valsti).

Latvijai ģeogrāfiski tuvākā mikronācija ir Užupes Republika Viļņā, Lietuvā. Tā radās, kad kāda mākslinieku grupa nolēma atdzīvināt vienu no galvaspilsētas pamestajiem mikrorajoniem. Ģeogrāfiski vēl tuvāka ir Torgu Karaliste Sāmsalas dienvidu pussalā, kur jau vairāk kā 20 gadus valda karalis Kirils I, taču tā vairāk ir uztverama kā joks.^[1]

Mikronāciju kopējais skaits sasniedz vairākus tūkstošus (lielākā daļa no tām ir virtuālas), taču to mūžs arī ir tikpat dažāds: daži projekti "mirst" drīz pēc to radīšanas vai tad, kad to autoriem zūd interese par tiem. Daži ir tikai vienreizējs protests. Viena no vecākajām mikronācijām, kas saglabājusies līdz mūsu dienām ir Redondas Karaliste Karību jūrā. Tā radās 1865. gadā, mēģinot kā reālu valsti pasniegt vienu no turienes neapdzīvotām saliņām. Pašreiz uz "valsts" troni pretendē četras personas. Iespējams, vecākā pastāvošā mikronācija Eiropā ir Elleores Karaliste uz mazas saliņas Dānijā, kas radās kā joks 1944. gadā.

Mikronāciju "reālo" teritoriju platība ir ļoti stiepjams jēdziens: sākot no platības, ko aizņem tās radītāja pēdu laukums, un beidzot ar tādām, kas pretendē uz citām planētām, piemēram, Neptūnu (piesviežot klāt — Zemes Ziemeļu Ledus okeānu).

Dažas no mikronācijām cenšas uzsvērt savu leģimitāti un suverinitāti ar monētu, marku, karogu un citas atribūtikas izgatavošanu, dažas no mikrovalstīm izgatavo pases, lai gan reti šādas lietas var izmantot ārpus mikronācijas.

Mikronācijas nav savā būtībā jāsalīdzina ar tādām mikrovalstīm kā Vatikāns vai Monako. Tās galvenokārt neizvirza prasības atdalīties no kādas valsts, kaut gan ir gadījumi, kad mikronācija atstāj aiz sevis tiesības, sasniedzot noteiktu pilsoņu skaitu, pieprasīt sev teritoriju no ANO.

Dažādu armijas militāru mācību gadījumā tiek pasludināts nosacītais pretinieks, pret kuru notiek cīņa, arī Krievijas mācību "Zapad 2017" laikā tika izveidotas fiktīvas valstis: Veišnorija (Baltkrievijas ziemeļdaļa), Vesbarija (Lietuva un Latvija) un Lubenija (Lietuva un Polija). Baltkrievijā šajā sakarā, kā joks, 2017. gada septembrī tika radīta reāla mikronācija - Veišnorija (Veyshnoria).^[2]

Ceļot uz citām valstīm ir bīstami, īpaši, ja tur pret tavu valsti ir naidīgi noskaņoti. Tāpēc reizēm cilvēkiem (īpaši ASV) mēdza izdot izdomātu valstu ārzemju pases, cerot, ka vietējie varas pārstāvji nezinās no galvas visu pasaules valstu nosaukumus. Šodien ar sakaru tehnoloģiju attīstību tāda prakse liekas neefektīga.

Internets paver iespējas izveidot savas mikronācijas, kuru dalībnieki ir izkaisīti pa visu pasauli un kontaktējas elektroniskā veidā. Šāda veida mikronācijas bieži vien ir grūti atšķirt no sociālo tīklu grupām, vai lomu spēļu apvienībām.

Atsevišķi būtu jāmin Kreatīvā anahronisma sabiedrība (The Society for Creative Anachronism), kas pēta un no jauna cenšas radīt Viduslaiku mākslu un amatus pirms 17. gadsimta Eiropā. Sabiedrībā darbojas vairāk nekā 30 000 biedru no visas pasaules un tās "Zināmā Pasaule" ietver lielāko daļu no Zemeslodes, kas sastāv no 19 karaļvalstīm. Dalībnieki tērpušies Viduslaiku un Renesanses tērpos piedalās pasākumos, kuros notiek bruņinieku turnīri, valdnieku kronēšana, tiesas, svētki, dejas, dažādas nodarbības, semināri utt.^[3] Līdzīgas ievirzes pulciņi ir arī Latvijā, piemēram, "Senzeme".^[4] Tomēr, šīs organizācijas nav mikronācijas.

Mikronācijas mūsdienās ir kļuvušas par tik zīmīgu faktoru, ka tūrisma ceļvežu firma Lonely Planet 2006. gadā pat izdeva ceļvedi ''Micronations: The Lonely Planet Guide to Home-Made Nations''. Mikronāciju tēmai tiek veltīti raksti un grāmatas dažādās valodās.

Latvijā mikronāciju ideja nav īpaši iedzīvojusies. 2006. gadā kāds Aivars Kažis ir domājis par Jaunās Jeruzalemes (Dukedom of New Yerusalem) mikronācijas izveidošanu kaut kur Pāvilostā, taču laikam jau ideja palikusi tikai idejas līmenī.^[5]Zināmākā mikronācija, kam ir kāda saistība ar Latviju, ir Ladonija, jo tās izveidotājs ir latviešu izcelsmes zviedru tēlnieks Lāšs Vilks.