| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | astronomu grupas Metjū Holmana un Breda Gledmena vadībā |
| Atklāšanas datums | 2002. gada 14. augusts |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2003. gada 10. jūnijs[1] | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 50 258 000 km |
| Ekscentricitāte | 0.4243 |
| Apriņķojuma periods | 9880.63 d (27.05 a) |
| Slīpums | 131.265° (pret ekliptikas plakni) |
| Riņķo ap | Neptūns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 43[2] - 60 [3] km |
| Albedo | 0.04 |
| Redzamais spožums | 24.6[3] |
Nēso, arī Neptūns XIII[4], ir Neptūna pavadonis. Tas ir četrpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna. Nēso ir vistālāk no Neptūna esošais zināmais pavadonis.
Pavadonis tika atklāts 2002. gada 14. augustā. To paveica astronomu grupas Metjū Holmana un Breda Gledmena vadībā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2002 N 4[5].Vārds Nēso pavadonim tika piešķirts 2007. gada 3. februārī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.8802[6]. Nēso grieķu mitoloģijā ir viena no nereīdām.
Nēso ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 43 – 60 km. Pavadonis ap Neptūnu kustas pretēji tā rotācijas virzienam. Nēso ir pats ārējais no Neptūna zināmajiem pavadoņiem. Nēso orbitālie parametri ir līdzīgi Psamatei, tāpēc ir ticams, ka abi pavadoņi senatnē radušies pēc kāda cita lielāka pavadoņa sabrukšanas trieciena rezultātā[7]. Nēso ir vistālāk no savas planētas riņķojošais pavadonis Saules sistēmā [8].
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nēso.