Ortostatiskā hipotensija
Ortostatiska hipotensija, kas pazīstama arī kā posturāla hipotensija, ir medicīnisks stāvoklis, kad cilvēka asinsspiediens pazeminās, pieceļoties vai sēžot. Asinsspiediena pazemināšanās var būt pēkšņa (vazovagāla ortostatiska hipotensija), 3 minūšu laikā (klasiska ortostatiska hipotensija) vai pakāpeniska (aizkavēta ortostatiska hipotensija).[2] To definē kā sistoliskā asinsspiediena pazemināšanos par vismaz 20 mmHg vai diastoliskais asinsspiediens vismaz 10 mmHg, kad cilvēks ieņem stāvošu stāvokli. Tas notiek galvenokārt ar aizkavētu (vai neesošu) apakšējo ķermeņa asinsvadu sašaurināšanos, kas parasti ir nepieciešama, lai uzturētu atbilstošu asinsspiedienu, mainot stāvokli uz stāvēšanu. Tā rezultātā asinis ilgstoši uzkrājas kāju asinsvados un mazāk tiek atdotas sirdij, kā rezultātā samazinās sirdsdarbība un nepietiekama asins plūsma smadzenēs.
| Ortostatiskā hipotensija | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Ortostāze, posturālā, pozicionālā hipotensija |
| Specialitāte | Kardioloģija, Neiroloģija |
| Simptomi | simptomi, kas pasliktinās sēžot vai stāvot un uzlabojas guļus stāvoklī, tostarp reibonis, vertigo, troksnis ausīs, neskaidra runa, apjukums, sāpes kaklā un plecos, pelēka vai neskaidra redze, smags nogurums, ģībonis vai tubu ģībonim |
| Diagnostikas metode | ārsta birojā (noguļaties vismaz 20 minūtes, mēriet asinsspiedienu; stāviet 3 minūtes, mēriet asinsspiedienu) vai autonoma speciālista pārbaude uz saliekamā galda |
| Ārstēšana | identificēt un ārstēt cēloņus (zāles, dehidratācija), midodrīns, kompresijas apģērbu, gultas pacelšana |
| Prognoze | atkarīgs no biežuma, smaguma pakāpes un pamatcēloņa; neirogēna ortostatiska hipotensija ir hronisks, novājinošs un bieži vien pakāpeniski letāls stāvoklis[1] |
Ļoti viegla neregulāra ortostatiska hipotensija ir bieži sastopama parādība, un tā var parādīties īsu brīdi ikvienam, lai gan tā ir īpaši izplatīta gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu. Spēcīgs asinsspiediena pazeminājums var izraisīt ģīboni un iespējamu ievainojumu. Mērens asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt apjukumu/neuzmanību, delīriju un ataksijas epizodes. Hroniska ortostatiska hipotensija ir saistīta ar smadzeņu hipoperfūziju, kas var paātrināt demences patofizioloģiju.[3] Nav skaidrs, vai tas ir demences izraisītājs.[4]
Daudzi iespējamie ortostatiskās hipotensijas cēloņi ir dažādi medikamenti (piemēram, alfa blokatori), autonomā neiropātija, samazināts asins tilpums, vairāku sistēmu atrofija un ar vecumu saistīts asinsvadu stīvums.
Papildus pamatcēloņa novēršanai ortostatisko hipotensiju var ārstēt ar ieteikumu palielināt sāls un ūdens uzņemšanu (lai palielinātu asins tilpumu), valkājot kompresijas zeķes un dažreiz medikamentus (fludrokortizonu, midodrīnu vai citus). Sāls uzņemšana ir jāuzrauga ārstam, jo būtisks sāls patēriņa pieaugums var izraisīt smagas neiroloģiskas problēmas, ja tas tiek darīts pārāk strauji.
Pazīmes un simptomi
Ortostatisku hipotensiju raksturo simptomi, kas rodas pēc piecelšanās no guļus vai sēdus stāvokļa, īpaši, ja tas notiek ātri. Daudzi ziņo par reiboni (sajūtu, ka cilvēks varētu noģībt), dažreiz smagu reiboni vai pat reālu ģīboni ar saistītu kritiena risku.[5][6][7] Hroniskas ortostatiskas hipotensijas gadījumā stāvoklis un tā sekas var pasliktināties pat tad, ja ģībonis un daudzi citi simptomi kļūst retāki. Var rasties arī vispārējs vājums vai nogurums. Daži ziņo arī par grūtībām koncentrēties, neskaidru redzi, trīci, reiboni, trauksmi, sirdsklauvēm (sirdsdarbības jušanu), nestabilitāti, svīšanu vai mitruma sajūtu un dažreiz sliktu dūšu. Cilvēks var izskatīties bāls.[8] Dažiem cilvēkiem var rasties smaga ortostatiska hipotensija, bet vienīgie simptomi ir apjukums vai ārkārtējs nogurums. Hroniska smaga ortostatiska hipotensija var izpausties kā izmainīta apziņa jeb delīrijs.
Skatīt arī
Atsauces