Peipuss

Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti devona smilšakmens klinšu atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla — iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākās ir Pīrisāre un Gorodeca. Dienviddaļā vairāki līči: Pedaspes līcis rietumu krastā un Želčas, Lahtas un Raskopeļas līči austrumu krastā.

Lielākās pietekas ir Emajegi, Želča un Kepa, kā arī Lemmijervs, kas pievada Pleskavas ezera un Veļikajas baseina upju noteci. Iztek Narva uz Somu līci. Ezeru izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers. Tā kā ezers ir relatīvi sekls, vasarās tā ūdens iesilst līdz 22 °C. Sevišķi piemērota atpūtai ir ezera ziemeļrietumu daļas pludmale starp Kauksi un Vasknarvu — šeit ainava atgādina klasisku Baltijas jūras pludmali. Ikgadējā nozveja ir ap 10 000 tonnu. Ezera ziemeļu daļa cieš no rūpnieciskā piesārņojuma. Aizsalst novembra beigās — decembra sākumā. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 575 mm.

1242. gada 5. aprīlī uz ezera ledus netālu no Sigovecas salas notika Eiropas vēsturei nozīmīgā Ledus kauja starp novgorodiešiem Aleksandra Ņevska vadībā un Livonijas ordeni, no kura kaujā piedalījās pārsvarā vācu un dāņu bruņinieki un viņu igauņu sabiedrotie.

Ezera piekrastē Kallastē un uz Pīrisāres salas dzīvo vecticībnieku kopienas, kas šeit patvērumu raduši no agrāko laiku vajāšanām. Pīrisāres salas iedzīvotāji daļēji saglabājuši vecticībniekiem raksturīgās ieražas.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peipuss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)