Postojnas ala
Postojnas ala (slovēņu: Postojnska jama), vēsturiski arī Ādelsbergas grota (vācu: Adelsberger Grotte, itāļu: Grotte di Postumia) ir 20,5 km gara karsta alu sistēma netālu no Postojnas Slovēnijā. Otra garākā alu sistēma valstī,[1] viens no populārākajiem tūrisma objektiem Slovēnijā.[2]
| Postojnas ala | |
|---|---|
 Stalagmīti | |
  Postojnas ala | |
| Atrašanās vieta |  Postojna, Slovēnija |
| Koordinātas | 45°46′52.5″N 14°12′20.5″E / 45.781250°N 14.205694°E 14°12′20.5″E / 45.781250°N 14.205694°E |
| Dziļums | 115 m |
| Garums | 20570 m |
 Postojnas ala Vikikrātuvē | |
Alu sistēmu izveidojusi Pivkas upe. Pirmoreiz aprakstīta 17. gadsimtā. 1818. gadā, gatavojoties Austrijas imperatora Franča I vizītei, tika atklāts vēl viens alas posms. Nākamajā gadā alas tikušas atvērtas sabiedrībai apskatei. Mūsdienās apskatei ir atvērti 5,3 km alus sistēmas, kas ir garākais tūristu apmeklējumam pielāgotais pazemes labirints.
Alās atrodas stalaktīti, stalagmīti, karsta piltuves, grotas.[3] Grotā "Koncertzāle" var saiet līdz pat 10 tūkstošiem cilvēku,[3] šeit notiek arī dažādi koncerti. Tūristu ērtībai alā jau kopš 19. gadsimta ir izbūvēts dzelzceļš 5 km garumā.[3]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Postojnas ala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Oficiālā tīmekļa vietne