Psihotropā viela
Psihotropa viela jeb psihoaktīva viela ir bioloģiski aktīva viela, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, izmainot to lietotāja uztveri, garastāvokli, apziņu, izziņu un uzvedību.
Daudzām psihotropām vielām spēcīgās iedarbības dēļ ir vairāki medicīniski lietojumi. Ar psihotropām vielām, piemēram, mazina sāpes vai ārstē garīgas slimības, tās ir vairāku pretklepus līdzekļu sastāvos. Psihes un emociju mainošo īpašību dēļ tās cilvēki izmanto arī izklaides nolūkos. Neapdomīga un pārmērīga psihotropo vielu lietošana var izraisīt nopietnas sekas veselībai, kā arī daudzas ir saistāmas ar atkarības veidošanos, tāpēc to lietošana izklaides nolūkiem ir pretrunīga, kopš 20. gadsimta sākuma valstis ir sākušas stingri aizliegt un kontrolēt šo vielu brīvu izplatību.
Vēsture
Psihotropo vielu lietošana cilvēku vidū bija izplatīta jau aizvēsturē. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā informācija ļauj noprast, ka daudzas psihotropās substances, galvenokārt augi, tika lietoti jau 10 000 gadus pirms mūsu ēras, kamēr vēsturiski un rakstiski pierādījumi par to lietojumu dažādās kultūrās ir ap 5 000 gadu veci.[1] Piemēram, koka lapu košļāšanas tradiīcija Peru kultūrā ir vairāk kā 8000 gadus veca.[2][3]
Šīs vielas nelieto vienīgi cilvēki. Vairāki citi dzīvnieki apzināti ēd dažādus psihoaktīvus augus, dzīvniekus, ogas vai pat fermentētus augļus, kas ierosinātu psiholoģiskas izmaiņas, piemēram, kaķi ēd kaķumētras. Svēto augu tradicionālās leģendas satur atsauces uz to, ka cilvēce pārņēma psihoaktīvo vielu lietošanas praksi no dzīvniekiem.[4] Dzīvnieki un psihoaktīvie augi ir līdzevolucionējuši, kas izskaidro, kāpēc šīs vielas un to receptori ir sastopami nervu sistēmā.[5]
Attieksme pret psihotropajām vielām krasi ir izmainījusies 20. gadsimtā, kad vairāku valstu vadītāji un valdības reaģēja uz to lietošanu, aizliedzot tās un padarot to lietošanu un tirdzniecību par kriminālpārkāpumu. Ne visas psihotropās vielas bija iespējams aizliegt, piemēram, alkoholisko dzērienu aizliegums ASV ilga 13 gadus un cieta neveiksmi to lielās popularitātes dēļ, bet līdz mūsdienām vairums psihotropo vielu ir aizliegtas vai stingri kontrolētas tikai medicīniskiem nolūkiem. Līdz ar to ir attīstījusies nelegālā narkotiku tirdzniecība.
Iedalījums
Psihoaktīvās vielas un tās saturošus materiālus pēc to iedarbības uz organismu var iedalīt 3 kategorijās:
- Stimulanti — palielina centrālās nervu sistēmas aktivitāti (kokaīns, ekstazī, amfetamīni, nikotīns, kofeīns).
- Depresanti — nomāc, kavē vai pazemina centrālās nervu sistēmas aktivitāti (alkoholiskie dzērieni, heroīns, inhalanti, trankvilizatori, anestezējošie līdzekļi).
- Halucinogēni — izsauc izmaiņas uztverē un psihes procesos (LSD, meskalīns, psilocibīna sēnes, ketamīns, dzeloņainais velnābols).
Pie psihotropajām vielām tiek pieskaitīti arī psihiatriskie medikamenti, piemēram, antidepresanti un neiroleptiskie līdzekļi.
Grafisks iedalījuma attēlojums
Lietojums
- Sāpju remdēšana un vispārēja anestēzija — izmanto, lai novērstu fiziskas sāpes un citas sajūtas. Psihotropie līdzekļi, kas tiek šādiem mērķiem lietoti, ir, piemēram, morfīns, halotāns un ketamīns.
- Garīgu slimību ārstēšana un simptomu mazināšana — izmanto, lai stabilizētu garastāvokli, novērstu traucējošas un kaitnieciskas uzvedības izpausmes. Psihotropie līdzekļi, kas tiek šādiem mērķiem lietoti, ir, piemēram, antidepresenti (piemēram, sertralīns), neiroleptiskie līdzekļi (piemēram, haloperidols) un stimulanti (piemēram, metilfenidāts).
- Rekreācija — izmanto, lai uzlabotu garastāvokli, pašsajūtu, izklaidētos vai atpūstos. Psihotropie līdzekļi, kas tiek šādiem mērķiem lietoti, ir, piemēram, alkoholiskie dzērieni, kafija, kokaīns, MDMA un marihuāna.
- Reliģiski mērķi — izmanto reliģiskās ceremonijās. Psihotropie līdzekļi, kas tiek šādiem mērķiem lietoti, ir, piemēram, psilocibīna sēnes, peijots un dzeloņainais velnābols.
Narkomānija un negatīvie aspekti
Psihotropās vielas rada ne tikai garīga rakstura traucējumus, bet arī atkarību. Katrai vielai ir noteikta ietekme uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, tāpēc svarīgi apzināties, cik dažādas var būt psihotropo un psihoaktīvo vielu radītās sekas, ņemot vērā atkarības smagumu. Atkarība no dažādām vielām nozīmē nepārvaramu vēlmi lietot šo vielu tādos daudzumus, lai sasniegtu vēlamo efektu, neņemot vērā negatīvās sekas, ko šī viela atstāj uz šī cilvēka dzīvi.[6]
Ir svarīgi diagnosticēt šo vielu radītos traucējumus un uzstādīt profilaktisku un terapeitisku programmu klīniski terapeitiskajos uzstādījumos. Psihotropo un psihoaktīvo vielu radītajiem garīgajiem traucējumiem varētu palīdzēt ārstēšana un atkārtota hospitalizēšana.[7] Pastāv dažādas pieejas kā ārstēt šādus pacientus atkarībā no lietošanas cikla un atkarības pakāpes. Šīs pieejas var iedalīt 3 posmos - profilakse (prevention), ārstēšana (treatment) un rehabilitācija (rehabilitation).[8]
Ņemot vērā šos datus un citus pētījumus, jauniešiem pastāv liels risks uz atkarību no legālām un nelegālām psihotropajām vielām.[7] Cilvēkiem, kuri pastāvīgi lieto narkotikas, ir īpašas vajadzības atbilstoši to kognitīvajai un psiholoģiskajai attīstībai.[9]
Atkarīgo vielu lietošana nereti ir saistīta ar garīgajiem traucējumiem. Garīgie traucējumi kopumā ietver izmaiņas domāšanā, noskaņojumā un/vai uzvedībā. Šie traucējumi var ietekmēt to, kā mēs attiecamies pret citiem un kā izdaram izvēli. Garīgie traucējumi ir dažādās formās, daži ar dziļa līmeņa trauksmi, krasām noskaņojuma izmaiņām, samazinātu spēju koncentrēties vai uzvesties atbilstoši. Citas formas saistītas ar nevēlamām, traucējošām domām, redzes vai dzirdes halucinācijām, kā arī maldīgiem uzskatiem par galvenajiem dzīves aspektiem. Vielu atkārtotas lietošanas traucējumi parādās, kad atkārtota alkohola un/vai narkotiku lietošana izraisa klīniski nozīmīgu darbību pasliktināšanos, ieskaitot veselības problēmas, invaliditāti un nespēju paveikt galvenos pienākumus darbā, skolā un mājās.[10]