Riau arhipelāgs
Riau arhipelāgs (indonēziešu: Kepulauan Riau) ir Indonēzijai piederoša salu grupa Dienvidķīnas jūrā.[1] Administratīvi ietilpst Riau Salu provincē; dalās divās pilsētās un divos apriņķos. Lielākā apdzīvotā vieta ir Batama (1207 082 iedzīvotāji) Batamas salā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir malajieši.
| Riau arhipelāgs | |
|---|---|
| Kepulauan Riau | |
 | |
  Riau arhipelāgs  Riau arhipelāgs | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 0°55′N 104°05′E / 0.917°N 104.083°E 104°05′E / 0.917°N 104.083°E |
| Platība | 3432,7 km² |
| Garums | 170 km |
| Administrācija | |
 Indonēzija | |
| Province | Riau Salas |
| Lielākā pilsēta | Batama |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 1 868 157 (2018) |
| Blīvums | 15/km² |
| Pamatiedzīvotāji | malajieši |
 Riau arhipelāgs Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
Salas izvietojušās Indonēzijas rietumdaļā Dienvidķīnas jūras (Natunas jūras) dienvidrietumos, pieder Lielajām Zunda salām. Ap 15 km platais Singapūras šaurums to atdala no Malakas pussalas un Singapūras ziemeļos, bet rietumos no salām sākas Malakas šaurums. Lielākās salas ir Bintana (1173 km²), Batama (415 km²), Kundura (304 km²), Rempana (165 km²) un Karimuna (133 km²). Salas zemas, tajās valda tropiskais klimats, ainavā dominē tropiskie lietusmeži.
Vēsture
Vēsturiski Riau arhipelāgs atradies Malakas sultanāta un vēlāk Džohoras sultanāta kontrolē. 17.—18. gadsimtā par ietekmi arhipelāgā cīnījās Lielbritānija un Nīderlande, līdz 1824. gadā nonāca Nīderlandes Austrumindijas kompānijas kontrolē. Pēc Indonēzijas neatkarības pasludināšanas nonāca tās sastāvā. 1957. gadā tika izveidota Riau, province, kas ietvēra Riau arhipelāgu un daļu Sumatras salas. 2002. gadā Riau provinces salu daļa tika nodalīta atsevišķā Riau Salu provincē.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Riau arhipelāgs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)