Staipekņu ģints
Rīki
Vispārīgi
Drukāt/eksportēt
Citos projektos
Staipekņu ģints Lycopodium | |
---|---|
![]() Gada staipeknis (Lycopodium annotinum) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
Klase | Staipekņu klase (Lycopodiopsida) |
Rinda | Staipekņu rinda (Lycopodiales) |
Dzimta | Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) |
Ģints | Staipekņu ģints (Lycopodium) |
![]() |
Staipekņu ģints (latīņu: Lycopodium) ir viena no staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) ģintīm. Staipekņu ģints augi ir sastopami gan tropos, gan mērenā klimata joslā. Latvijā aug 3 staipekņu sugas: vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum), gada staipeknis (Lycopodium annotinum) un mainīgais staipeknis (Lycopodium dubium). Tās ir aizsargājamas un ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1]
Staipekņu sistemātika mainās. Pēc 2001. gada datiem staipekņu ģintī ir 54 sugas un 4 hibrīdi,[2], taču 2016. gadā sistemātikas autori (Field et al., 2016) izdala tikai 15 sugas.[3] Kādreiz pie staipekņu ģints piederēja gan plakanstaipekņi (Diphasiastrum), gan staipeknīši (Lycopodiella), gan apdziras (Huperziaceae); šobrīd tie ir izdalīti atsevišķās ģintīs, daži autori apdziras izdala arī patstāvīgā dzimtā.
Staipekņu ģints augi ir mūžzaļi, daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu stublāju, vertikāliem dakšveidīgiem zariem, kas klāti ar sīkām lapiņām. Tie vairojas ar sporām, kas nobriest vārpiņās. Tās var būt gan uzreiz zara galā, gan uz kātiņa. Staipekņu sporas izmanto medicīnā.