Starptautiskās finanses
Starptautiskās finanses ir finanšu ekonomikas atzars, kas apskata monetārās un makroekonomiskās attiecības starp divām vai vairākām valstīm.[1][2] Starptautiskās finanses aplūko globālās finanšu sistēmas, starptautisko monetāro sistēmu, maksājumu bilances, valūtas tirgus un ārvalstu tiešo investīciju dinamiku un to, kā šīs tēmas ir saistītas ar starptautisko tirdzniecību.[1][2][3]Starptautiskās finanses apskata arī finanšu pārvaldības jautājumus. Investoriem un starptautiskām korporācijām jānovērtē un jāpārvalda tādi starptautiski riski kā politiskais un ārvalstu valūtas, ieskaitot riskus, kas rodas, valūtas kursam strauji mainoties pēc darījumu noslēgšanas vai ja mainās kompānijas kapitāla vērtība dēļ valūtas kursa izmaiņām.[4][5]
Daži no starptautisko finanšu galvenajiem jēdzieniem starptautiskajā finanšu jomā ir Mandela-Fleminga modelis, optimālās valūtas zonas teorija, pirktspējas paritāte, procentu likmju paritāte un Fišera efekts. Ja starptautiskās tirdzniecības pētniecībā galvenokārt tiek izmantoti mikroekonomikas jēdzieni, tad starptautisko finanšu pētniecībā galvenokārt izmanto makroekonomikas jēdzienus.
Trīs galvenie koncepti, kas veido atšķirības starp starptautiskajām finansēm un iekšzemes finansēm, ir:
- starptautiskā tirdzniecība un politiskie riski;
- tirgus nepilnības;
- plašāki iespēju komplekti.
Šīs galvenie starptautisko finanšu koncepti lielā mērā izriet no tā, ka suverēnajām valstīm ir tiesības un pilnvaras izdot valūtas, formulēt savu ekonomikas politiku, uzlikt nodokļus un regulēt cilvēku, preču un kapitāla kustību pāri savām robežām.[6]