Vācu Austrijas Republika

Vācu Austrijas Republika (vācu: Republik Deutschösterreich, arī Republik Deutsch-Österreich) bija neatzīta valsts mūsdienu Austrijas un daļā Čehijas, Itālijas un Slovēnijas teritorias, kas tika izveidota pēc Pirmā pasaules kara etnisko vāciešu un Vācu vācvalodīgo apdzīvotos apgabalos ar plāniem par iespējamo apvienošanos ar Vāciju. Teritorija bija 118 311 km² liela un to apdzīvoja 10,4 miljoni iedzīvotāju.

Republik Deutschösterreich Vācu Austrijas Republika ← 1918 – 1919 → Karogs Ģerbonis Pārvaldes centrs Vīne Valoda(s) vācu Reliģija katolicisms Valdība Unitāra parlamentāra republika Valsts galva  - 1918–1919 Valsts padome  - 1919 Kārlis Zeics Kanclers  - 1918–1919 Kārlis Renners Likumdevējs Pagaidu Nacionālā asambleja (1918–1919) Satversmes Nacionālā asambleja (kopš 1919. gada) Vēsture  - Kārlis I atsakās no varas 1918. gada 11. novembrī  - Pasludināta republika 1918. gada 12. novembrī  - Likvidēta 1919. gada 21. oktobrī Platība  - 1918 118 311 km² Iedzīvotāju skaits  - 1918. gadā 10 400 000       Blīvums 87,9 /km²  Nauda krona

Tomēr īstajā dzīvē^{[nepieciešama atsauce]} tās faktiskās robežas bija Donavas un Alpu provinces, kas bija Cisleitānijas kodols. Lielu daļu tās de iure teritorijas de facto pārvaldīja jaunizveidotā Čehoslovākija, un tā par tās daļu tika starptautiski atzīta.

Mēģinājumi izveidot Vācu Austriju šādos apstākļos galu galā bija neveiksmīgi, jo īpaši tāpēc, ka apvienošanās ar Vāciju tika aizliegta Versaļas līgumā un jaunā Pirmā Austrijas republika tika izveidota 1920. gadā.