Vladimirs Antjufejevs
Vladimirs Antjufejevs (krievu: Владимир Юрьевич Антюфéев; dzimis 1951. gada 19. februārī), pazīstams arī ar segvārdiem Vadims Ševcovs vai Vladimirs Aleksandrovs, ir padomju un krievu militārists, terorists un noziedznieks, kurš bija viens no Rīgas OMON uzbrukumu Barikāžu laikā organizētājiem.[1] Kā "Vadims Ševcovs" viņš vēlāk no 1992. līdz 2012. gadam bija Krievijas kontrolētās Piedņestras Valsts drošības ministrijas vadītājs. Viņš ir Krievijas un Piedņestras pilsonis un kopš 1991. gada atradās Latvijas un Moldovas tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā. Taču viņš vairs nav Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu vairs nemeklē, jo iestājies noilgums noziedzīgā nodarījuma veidam, par kuru viņš tika apsūdzēts.[2]
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=spacer}
2014. gada jūlijā Antjufejevs kļuva par vienu no Krievijas kontrolētās "Doneckas tautas republikas" līderiem.[3][4] Kopš 2014. gada Antjufejevs izsludināts Interpola meklēšanā par Ukrainas teritoriālās integritātes un valstiskās neatkarības graušanu.[5] Atrodas ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.[6]
Biogrāfija
Dzimis 1951. gada 19. februārī Novosibirskā. 1971.—1973. gadā dienējis obligātajā militārajā dienestā padomju armijā. 1974. gadā absolvējis PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas speciālo milicijas skolu. No 1973. līdz 1991. gadam dienējis milicijā. Bija milicijas Rīgas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks. 1990.–1991.gadā pildījis Rīgas OMON komandiera pienākumus. Viņa komandētais Rīgas OMON 1991. gadā Barikāžu un Augusta puča laikā pastrādāja nežēlīgus noziegumus un teroraktus Latvijā, kas bija vērsti pret Latvijas neatkarību.
1991. gada augustā pametis Latviju un devies uz Maskavu, pirms ticis arestēts par saviem noziegumiem.[7][8] Krievijā Antjufejevam palīdzēja Viktors Alksnis, pēc kura ieteikuma viņš devās uz Tiraspoli, lai 1991. gada septembrī piedalītos Piedņestras seperātistu kustībā. Pieņemot pseidonīmu "Vadims Ševcovs",[9] Antjufejevs spēlēja galveno lomu Piedņestras valdības iekšlietu un drošības organizācijā, īpaši viņa vadītās Valsts drošības ministrijas, veidošanā.[7] Ševcova īsto identitāti atklāja Aleksandrs Ļebeds 1997. gadā.