Vladimirs Gomanovičs
Vladimirs Gomanovičs (baltkrievu: Уладзімір Гомановіч, 1959—1991) jeb Vladimirs Gomonovičs (krievu: Владимир Гомонович) bija Rīgas milicijas darbinieks, vecākais milicijas leitnants. Latvijas Iekšlietu ministrijas valdības apsardzes vada komandieris.
| ||||||||||||||
Leitnants Gomanovičs ir viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem, nošauts 1991. gada 20. janvāra vakarā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkā Raiņa bulvārī 6 Rīgas OMON un pagaidām nezināmu kaujinieku uzbrukuma laikā.[1] Apglabāts Dokšicu rajona kapos pie Starinas ciemata dzimtajā Baltkrievijā.Bez tēva palika viņa trīs bērni Svetlana (9), Larisa (4) un Vitālijs (2).[2]
Piemiņa
Kanālmalas apstādījumos starp Bastejkalnu un Raiņa bulvāri atrodas akmens ar uzrakstu Vladimira Gomanoviča piemiņai. 1991. gada barikāžu muzejā atrodas vitrīna ar milicijas leitnanta Vladimira Gomanoviča formas tērpu.
Pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda ierosinājuma Vladimira Gomanoviča ģimenes locekļiem piešķīra Latvijas Republikas pilsonību.[3] Ar Iekšlietu ministra Daiņa Turlā pavēli 1996. gada 18. janvārī viņa atraitnei Natālijai Gomanovičai piešķīra naudas pabalstu.[4]
Apbalvojums
2010. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Vladimiru Gomanoviču pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Valsts prezidents Valdis Zatlers ordeni nodeva glabāšanā viņa tuviniekiem.[5]
Atsauces
Ārējās saites
- barikades.lv, 1991. gada barikāžu notikumiem veltīta mājaslapa