Semeru kalns ir viens no populārākajiem tūrisma pārgājienu galamērķiem Indonēzijā. Parastais maršruts ir no Ranupani ciema uz ziemeļiem, taču, lai gan tas ir tehniski viegls, tas var būt bīstams. 1960. gadu Indonēzijas politiskais aktīvists Su Hoks Gie mira 1969. gadā, ieelpojot indīgas gāzes pārgājiena laikā Semeru kalnā.[3] Rajonā izveidots Bromo-Tengera-Semeru nacionālais parks (indonēziešu: Taman Nasional Bromo Tengger Semeru).
Semeru stāvi paceļas virs Javas austrumu piekrastes līdzenumiem. Lēzenie un seklie krāteri tā virsotnē satur mārus — ezeru virkni. Izvirduma produkti galvenokārt ir andezīti.[4] Semeru atrodas Tengera vulkāniskā kompleksa dienvidu galā.
Semeru izvirdumu vēsture ir plaša. Kopš 1818. gada ir reģistrēti vismaz 55 izvirdumi (no kuriem 11 izraisīja cilvēku bojāeju), kurus veidoja gan lavas, gan piroklastiskas (gāzu, pelnu un iežu sajaukuma) straumes. Visu vēsturisko izvirdumu vulkāniskās sprādzienbīstamības indekss (VEI) ir bijis no 2 līdz 3, kas nozīmē augstu līmeni. No 1967. gada līdz mūsdienām Semeru ir bijis gandrīz nepārtraukta izvirduma stāvoklī,[5] aktīvākais ir dienvidaustrumu krāteris.[6]
2021. gada 4. decembrī Semeru sāka izvirdumu otro reizi gadā — pirmais izvirdums bija 2021. gada 16. janvārī.[7] Pēc īsa pārtraukuma, 2021. gada 6. decembrī sākās trešais izvirdums.[8]
Decembra izvirdumā gājuši bojā vismaz 57 cilvēki un 23 cilvēki pazuduši bez vēsts, ap 100 guvuši ievainojumus un apdegumus.[9][10][11][12]
Pēc vietējās leģendas, kalnu pārnesa no Indijas; šāda pasaka minēta 15. gadsimta austrumjaviešu darbā Tantu Pagelaran. Sākotnēji tas tika novietots salas rietumu daļā, taču tāpēc sala sagāzās uz rietumpusi un kalnu nācās pārvietot uz austrumiem. Šajā ceļojumā daļas turpināja nokrist no apakšējās malas, veidojot vulkānus Lavu, Vilisu, Keludu, Kavi, Ardžuno un Veliranu. Nokritusi arī virsotne, radot nelielo Penangunana vulkānu.[13] Daļa Indonēzijas hinduistu uzskata, ka kalnā atrodas Šivas mājoklis. Ap kalnu dzīvo galvenokārt tengeri — hinduistu kopiena, kas Austrumjavā saglabājusies no hinduisma valdīšanas gadsimtiem.
Semeru kalna nacionālajā parkā ir atrasti 25 svešzemju augi. Pamatā šos invazīvos augus, kas izspiež vietējās endēmiskās sugas, koloniālajā laikmetā ieveda holandiešu botāniķis van Stēniss. Tajos ietilpst parastais fenhelis, Verbena brasiliensis, Chromolaena odorata un Salvinia molesta.[14]
Dubļu erozija no apkārtējām dārzeņu plantācijām Ranupani ezeram pievieno dūņas, izraisot ezera pakāpenisku saraušanos. Pētījumi liecina, ka ezers izzudīs aptuveni līdz 2025. gadam, ja dārzeņu stādījumi kalnu nogāzēs netiks aizstāti ar ekoloģiski stabilākiem daudzgadīgiem augiem.[15]