Āda (materiāls)
Āda ir no dzīvnieku ādas iegūts materiāls, kas tālāk tiek izmantots dažādu ādas izstrādājumu, piemēram, apģērba, apavu, somiņu, bumbu un citu priekšmetu, izgatavošanai.
Dažādu ādu veidu uzskaitījums
- hromāda
- juhtāda
- kažokāda
- lakāda
- pergaments
- safjāns
- šagrēnāda
- ševrets
- ševro
- velūrs
- zamšāda
Ādas mākslinieciskā apdare
Kā materiāls, āda tiek apdarināta un/vai izrotāta. Agrāk visbiežāk šādiem mērķiem lietota mizu ekstraktā miecēta teļāda, bet mūsdienās ādas sintētiskie aizstājēji.[1] Rotājumam lieto, piemēram, līnijas — iededzinātas, iegrieztas un iespiestas, reljefus veidojumus, laukumu iekrāsošanu vai zeltījumu. Tiek pielietotas arī dažādas tehnikas — klišeju, aplikāciju un ažūra griezuma.[1]
Latvijā ādas rotājumi zināmi kopš mūsu ēras sākuma. Arheologi savos izrakumos atraduši ādas jostas, maciņus, dunču makstis, apavus un citas lietas. To rotāšanai bieži lietoti bronzas apkalumi un plāksnītes. Pēc krustnešu iebrukuma 13. gadsimtā šos darbus pārņēma cunftu amatnieki.[1]
19. gadsimta beigās Latvijā ādu sāka lietot grāmatu iesiešanai. Daudzus metus iesējumiem veidoja lietišķās mākslas meistars E. Tode.[1] 1920. gados V. Zoste sāka mācīt ādu apdari Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolā. Vēlāk padomju laikā vairums ādas apdares meistaru strādāja kombinātā "Māksla", daļa arī ādas apstrādes rūpniecībā vai kā pašdarbīgi autori.[1]
Atsauces
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)