Ādolfs Skulte

Dzimis 1909. gadā Kijivā latviešu izcelsmes būvuzņēmēja Pētera Skultes (1875–1967) un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ricolati (Rizzolatti), ģimenē. Viņa mātes tēvs bija itāļu skulptors Pjetro Ricolati, vecākais brālis komponists Bruno Skulte (1905–1976). Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1922. gadā viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz Latviju. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kuru absolvēja 1928. gadā un sāka studēt Latvijas Universitātes Inženieru fakultātē.

1930. gadā viņš līdztekus sāka apgūt kompozīcijas mākslu Latvijas konservatorijā un 1931. gadā pārtrauca studijas LU.^[1]1933. gadā strādāja par mūzikas skolotāju Balvu ģimnāzijā, kur vadīja skolēnu jaukto kori un Balvu Tautas universitātes klavieru nodaļu. 1934. gadā Skultes simfoniskā poēma "Viļņi" ieguva godalgu Rīgas radiofona izsludinātajā simfonisko darbu konkursā, Skulte par to saņēma 500 latu prēmiju.^[3]Pēc praktiskās kompozīcijas klases absolvēšanas 1936. gadā Jāzeps Vītols uzaicināja viņu Latvijas konservatorijā pasniegt kompozīciju un teorētiskos priekšmetus.^[4] 1937. gadā Ādolfs Skulte apprecējās, 1939. gadā Ādolfa un Helēnas Skultu ģimenē piedzima dēls, Gvido Skulte, kurš vēlāk kļuva par kinooperatoru.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā viņa vecāki un brāļi devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet Ādolfs Skulte ar savu ģimeni palika Latvijā.^[1]Skulte ilgstoši vadīja konservatorijas kompozīcijas katedru (1948–1955, 1957–1972). 1952. gadā viņu ievēlēja par konservatorijas profesoru. No 1952. līdz 1956. gadam Skulte bija Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs. Bijis arī LPSR Augstākās padomes deputāts.^[1]

Miris 2000. gada 20. martā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā,^[2] apbedīts I Meža kapos.^[5]

Komponējis visos klasiskās mūzikas žanros, sacerējis arī mūziku filmām, tostarp "Rainis" (1949), "Latviešu strēlnieka stāsts" (1958), "Meldru mežs" (1971)^[1]

Starp viņa nozīmīgākajiem skaņdarbiem minami simfoniskais tēlojums "Viļņi", Horeogrāfiskās poēmas, Trešā ("Kosmiskā"), Piektā, Septītā ("Saudzējiet dabu!") un Astotā simfonija, opera bērniem "Princese Gundega" un balets "Brīvības sakta", kā arī kora dziesmas, piemēram, poēma "Jūrai", "Quasi una sonata per coro da camera". Klavieru miniatūra "Arietta" (tiešā nozīmē – neliela ārija) izpelnījies atzinību Vācijā, Krievijā (pateicoties Skultes atpazīstamībai kā kino komponistam) un citur pasaulē.^[1]

Pie Ādolfa Skultes kompozīciju mācījās latviešu komponisti Ģederts Ramans, Artūrs Grīnups, Vilnis Šmīdbergs, Romualds Kalsons, Romualds Grīnblats, Imants Kalniņš, Mārtiņš Brauns, Imants Zemzaris, Aivars Kalējs, Rihards Dubra, Atis Stepiņš un citi.^[1]

• PSRS Valsts prēmija (1950. gadā par līdzdalību kinofilmas "Rainis" veidošanā, 1951. – par baletu "Brīvības sakta"),
• Latvijas PSR Valsts prēmija (1975. gadā par Piekto simfoniju),
• Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1955),
• PSRS Tautas mākslinieks (1979),^[1]
• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1995),^[6]
• Lielā Mūzikas balva par mūža ieguldījumu (1999).^[7]

• Biogrāfija un darbu saraksts Arhivēts 2015. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas mūzikas informācijas centra komponistu datubāzē
• Skulte Ādolfs, informācija portāla letonika.lv resursā "Mūzikas literatūras tēmas"