Īstaustekļu taisnspārņi
Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām. Otra ir gartaustekļu taisnspārņu apakškārta (Ensifera). Īstaustekļu taisnspārņu apakškārta apvieno apmēram 11 000 aprakstītas sugas, kas iedalītas apmēram 2400 ģintīs[2] un 8 virsdzimtās.[1] Šajā apakškārtā joprojām ir daudzas neaprakstītas un neizpētītas sugas, īpaši tropu lietus mežos dzīvojošās.[2]
| Īstaustekļu taisnspārņi Caelifera (Ander, 1936) | |
|---|---|
 Neveiklais sienāzis (Romalea microptera) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Taisnspārņu kārta (Orthoptera) |
| Apakškārta | Īstaustekļu taisnspārņi (Caelifera) |
| Iedalījums | |
8 virsdzimtas:[1]
| |
 Īstaustekļu taisnspārņi Vikikrātuvē | |
Latvijā
Latvijā konstatētas 27 siseņu sugas. Rets viesis ir klejotājsisenis (Locusta migratoria). Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 4 siseņu sugas: sarkanspārnu smiltājsisenis (Bryodema tuberculatum), zilspārnu smiltājsisenis (Sphingonotus coerulans), raibspārnu smiltājsisenis (Oediopoda coerulescens) un parkšķis (Psophus stridulus).[3]
Morfoloģija
Īstaustekļu taisnspārņu taustekļi kopumā ir īsāki nekā to ķermeņi. Šīs grupas taisnspārņiem ir arī īss dējeklis. Mute - grauzējtipa, piemērota cietas barības sasmalcināšanai.[4] Siseņiem stridulācijas orgāni jeb skaņu radītājas ierīces atrodas uz pakaļkāju ciskām un priekšspārniem.[5] Tie sisina, pakaļkājas beržot pret priekšspārnu malu. Dažas sugas arī lidojumā rada skaņu. Katrai sugai sisināšana ir atšķirīga.[3] Pakaļkāju ciskas ir garas, muskuļotas un spēcīgas, piemērotas lēkšanai.[6] Lielākajai daļai sugu ir spārni. Lidošanai piemēroti ir tikai plēvveida pakaļspārni jeb lidspārni. Priekšspārni jeb segspārni ir ādaini un nav piemēroti lidošanai. Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi. Vēdera galā tām ir divi pāri cerku, ar kurām ierakties zemē, dējot olas.
Siseņus var viegli sajaukt ar sienāžiem, bet tiem ir vairākas būtiskas atšķirības. To taustekļiem ir atšķirīgs posmu skaits (siseņiem mazāks par 20), atšķirīga dējekļa uzbūve un atšķirīgs skaņas veidošanas princips, kā arī skaņu uztverošo - timpanālo orgānu novietojums. Siseņiem tas ir pirmā vēdera posma sānos.[7]
Barība
Lielākā daļa no īstaustekļu taisnspārņiem barojas ar augu izcelsmes barību — zāli, lapām un graudiem, bet daļa šo kukaiņu ir visēdāji.[8] Atšķirībā no citiem augēdājiem kukaiņiem, no kuriem 70% barojas ar vienas sugas vai vairāku sugu augiem no vienas ģints, siseņi pamatā barojas ar daudziem un dažādiem augiem. Ir sugas, kas ir spiestas vienas dienas laikā baroties ar viena veida augu, jo tie slēpjas no saviem ienaidniekiem un daudz nekustas. Tomēr ik pa laikam tie nomaina savu apmešanās augu. Ir sugas, kas augus maina nepārtraukti, uzturoties uz tiem īsu brīdi, nedaudz pa ceļam tos uzkožot. Toties kreosota krūmu sisenis (Bootettix argentatus) ir vienīgā suga, kas barojas tikai ar viena veida augu - kreosota krūma (Larrea tridentata) lapām.[9] Starp siseņiem ir vēl viens izņēmums - līdzenuma lielais sisenis (Brachystola magna). Tas pamatā barojas ar augiem, bet ir arī plēsīgs. Lielais sisenis pie izdevības mēdz uzbrukt citiem siseņiem un sienāžiem, kā arī citiem kukaiņiem, tos nogalinot un apēdot.[9]
Sistemātika
- Īstaustekļu taisnspārņu apakškārta (Caelifera)
- Konusgalvas siseņu virsdzimta (Pyrgomorphoidea)
- Konusgalvas siseņu dzimta (Pyrgomorphidae)[10]
- Lapveida siseņu virsdzimta (Trigonopterygoidea)
- Lapveida krūmu siseņu dzimta (Xyronotidae)
- Lapveida siseņu dzimta (Trigonopterygidae)
- Mērkaķsiseņu virsdzimta (Eumastacoidea)
- Mērkaķsiseņu dzimta (Eumastacidae)[11]
- Pigmejķireļu virsdzimta (Tridactyloidea)[11]
- Dubļu pigmejķireļu dzimta (Rhipipterygidae)
- Pigmejķireļu dzimta (Tridactylidae)
- Smilšu pigmejķireļu dzimta (Cylindrachetidae)
- Pūšļsiseņu virsdzimta (Pneumoroidea)
- Pūšļsiseņu dzimta (Pneumoridae)
- Siseņu virsdzimta (Acridoidea)[12]
- Andu bezspārnu siseņu dzimta (Tristiridae)[11]
- Bezspārnu siseņu dzimta (Lentulidae)[11]
- Dienvidamerikas krupjusiseņu dzimta (Ommexechidae)[11]
- Dubultķīļa siseņu dzimta (Charilaidae)[11]
- Krupjusiseņu dzimta (Pamphagidae)[13]
- Lielo siseņu dzimta (Romaleidae)[11]
- Siseņu dzimta (Acrididae)
- Smailkrūšu siseņu dzimta (Catantopidae)[14]
- Tuksneša siseņu dzimta (Lathiceridae)[11]
- dzimta Dericorythidae
- dzimta Lithidiidae
- dzimta Pyrgacrididae
- Sīksiseņu virsdzimta (Tetrigoidea)
- Ķīnas sīksiseņu dzimta (Batrachididae)
- Sīksiseņu dzimta (Tetrigidae)
- Tuksneša gartaustekļu siseņu virsdzimta (Tanaoceroidea)
- Tuksneša gartaustekļu siseņu dzimta (Tanaoceridae)[15]
- Konusgalvas siseņu virsdzimta (Pyrgomorphoidea)
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īstaustekļu taisnspārņi.