1918. gads Latvijā

Janvāris

• 4. janvāris — Valkā tika izsludināts Iskolata valdības dekrēts, kurā par pārvaldes valodu atzina latviešu valodu, bet cittautu valodām deva līdzīgas tiesības visur tur, kur tas "izrādās par nepieciešamu".

Februāris

• 1. februāris — pēc Iskolata rīkojuma notika pāreja uz Gregora kalendāru, skaitot to par 1918. gada 15. februāri.
• 18. februāris — Vācijas karaspēks ieņēma Daugavpili un turpināja uzbrukumu Pleskavas virzienā pēc Krievijas atteikšanas parakstīt Brestlitovskas aneksionistisku līgumu .

Oktobris

• 3. oktobris — Latvijas teritorijā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.

Novembris

• 17. novembris:
  • Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde.
  • tika dibināta Latvijas Tautas milicija.
• 18. novembris — Latvija pasludināja neatkarību no Vācijas un Krievijas.^[1]
• 20. novembris — dibināts Latvijas Sarkanais Krusts

Decembris

• 1. decembris — Latvijas brīvības cīņas: Padomju Krievija sāka iebrukumu Latvijā.
• 17. decembris — boļševiki proklamēja Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku, par tās vadītāju kļuva Pēteris Stučka.
• 19. decembris — iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.

• 7. janvāris — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (miris 2004. gadā)
• 2. marts — Hilda Žīgure, aktrise (mirusi 2022. gadā)
• 13. augusts — Eduards Rozenštrauhs, mūziķis (miris 1992. gadā)
• 26. septembris — Oskars Perro, virsnieks, literāts (miris 2003. gadā)
• 30. septembris — Elmārs Bauris, hokejists (miris 2019. gadā)

• 12. augusts — Jānis Judiņš, latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884. gadā)
• 28. augusts — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (dzimis 1888. gadā)

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats