1918. gads

• Pirmais pasaules karš

Janvāris

• 6.—7. janvāris — Petrogradā tika atlaista Viskrievijas Satversmes sapulce.
• 25. janvāris — Ukraina pasludināja neatkarību no Padomju Krievijas.
• 27. janvāris — sākās Somijas pilsoņu karš.

Februāris

• 14. februāris (1. februāris pēc vecā stila) — Krievija pārgāja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru.
• 16. februāris — Lietuva pasludināja neatkarību no Krievijas.
• 24. februāris:
  • Igaunija pasludināja neatkarību no Krievijas.
  • Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija pasludināja neatkarību no Krievijas, izveidojot Aizkaukāza Demokrātisko Federatīvo republiku.

Marts

• 3. marts — Pirmais pasaules karš: Centrālās lielvalstis un Padomju Krievija parakstīja Brestas miera līgumu, līdz ar to Krievija izstājās no kara.
• 5. marts — Padomju Krievija pārvietoja galvaspilsētu no Petrogradas uz Maskavu
• 6. marts — tika nodibināti Somijas gaisa spēki.
• 7. marts:
  • dibināts Japānas uzņēmums Panasonic.
  • Pirmais pasaules karš: Somija noslēdza miera līgumu ar Vāciju.
• 25. marts — Baltkrievija pasludināja neatkarību.

Aprīlis

• 13. aprīlis — Somijas pilsoņu karš: vācu spēki atbrīvoja Helsinkus no Sarkanās gvardes.

Maijs

• 11. maijs — oficiāli nodibināta Ziemeļkaukāza kalnu republika.
• 15. maijs — Somijas pilsoņu karš beidzās ar Balto uzvaru.
• 26. maijs — Gruzija pasludināja neatkarību, līdz ar to izjuka Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā republika.
• 28. maijs — Armēnija un Azerbaidžāna pasludināja neatkarību.

Jūlijs

• 3. jūlijs — par Osmaņu impērijas sultānu kļuva Mehmeds VI.
• 17. jūlijs — pēc boļševiku partijas pavēles Jekaterinburgā tika nogalināts Krievijas cars Nikolajs II un viņa ģimene.

Augusts

• spāņu gripa kļuva par pandēmiju; nākamajos sešos mēnešos 25 000 000 cilvēku mira no gripas.
• 1. augusts — angļu antiboļševistiskais karaspēks ieņēma Arhangeļsku.

Septembris

• 16. septembris — izveidots Sarkanā Karoga ordenis.
• 22. septembris — beidza pastāvēt Kurzemes un Zemgales hercogiste, tās vietā tika izveidota Apvienotā Baltijas hercogiste.

Oktobris

• 2. oktobris — par Vācijas kancleru tika iecelts Makss fon Bādens.
• 28. oktobris — Čehoslovākija pasludināja neatkarību no Austroungārijas.
• 29. oktobris — dibināta komjaunatne.
• 30. oktobris:
  • Pirmais pasaules karš: Mudrosas pamiera līguma noslēgšana uz britu kuģa Agamemnons, Lemnosas salas Mudrosas ostā; līdz ar to beidzās karadarbība Tuvajos Austrumos;
  • Jemenas Mautavakilites karaliste pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas.

Novembris

• 3. novembris — Polija pasludināja neatkarību no Krievijas.
• 4. novembris — Pirmais pasaules karš: Austroungārija kapitulēja Itālijai.
• 8. novembris — Vācijas armija atteicās pakļauties ķeizaram.
• 9. novembris — Vācijas ķeizars Vilhelms II atteicās no troņa un devās trimdā uz Nīderlandi
• 11. novembris — beidzās Pirmais pasaules karš. Vācija un Antantes valstis parakstīja Kompjenas pamieru.
• 12. novembris — Austrija kļuva par republiku.
• 13. novembris — Apvienotās Karalistess karaspēks iegāja Osmaņu impērijas galvaspilsētā Konstantinopolē, un līdz ar to sākas Konstantinopoles okupācija (līdz 1923. gada 23. septembrī).
• 14. novembris:
  • Čehoslovākija kļuva par republiku.
  • par Čehoslovākijas pirmo prezidentu tika iecelts Tomāšs Gariks Masariks.
• 16. novembris — Ungārija pasludināja neatkarību no Austroungārijas impērijas.
• 18. novembris:
  • Latvija pasludināja neatkarību no Krievijas.
  • par Polijas valsts vadītāju kļuva Juzefs Pilsudskis
• 28. novembris — Igaunijas brīvības cīņas: Padomju Krievija sāka iebrukumu Igaunijā.

Decembris

• 1. decembris:
  • Islande kļuva par pašpārvaldes karalisti, saglabājot sakni ar Dānijas karali, kas kļuva arī par Islandes karali;
  • Zviedrijā jauns vēlēšanu likums pēc principa "viena persona, viena balss", balsis vairs nav atkarīgas no īpašumu vērtības;
  • Rumānijas pilsētā Albajūlijā tika pasludināta Transilvānijas savienība ar Rumānijas Karalisti;
  • tika pasludināta Serbu, horvātu un slovēņu karaliste (vēlāk zināma kā Dienvidslāvijas karaliste);
  • par Dienvidslāvijas karalistes karali kļuva Pēteris I.
• 31. decembris — Vācijas armija atstāja Viļņu

• 15. janvāris — Gamāls Abdels Nāsers (جمال عبد الناصر), Ēģiptes prezidents (miris 1970. gadā)
• 23. janvāris — Ģertrūde Elaiona (Gertrude Belle Elion), ASV bioķīmiķe un farmaceite (mirusi 1999. gadā)
• 26. janvāris — Nikolaje Čaušesku (Nicolae Ceauşescu), Rumānijas vadītājs (miris 1989. gadā)
• 4. februāris — Aida Lupino (Ida Lupino), angļu režisore un aktrise (mirusi 1995. gadā)
• 12. februāris — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (miris 1994. gadā)
• 3. marts — Arturs Kronbergs (Arthur Kornberg), ASV bioķīmiķis (miris 2007. gadā)
• 5. marts — Džeimss Tobins (James Tobin), ASV ekonomists (miris 2002. gadā)
• 16. marts — Frederiks Reiness (Frederick Reines), ASV fiziķis (miris 1998. gadā)
• 20. aprīlis — Kajs Sīgbāns (Kai Siegbahn), Šveices fiziķis (miris 2007. gadā)
• 11. maijs — Ričards Fainmens (Richard Feynman), ASV fiziķis (miris 1988. gadā)
• 20. maijs — Edvards Luiss (Edward Lewis), ASV ģenētiķis (miris 2004. gadā)
• 6. jūnijs — Edvins Krebss (Edwin Krebs), ASV bioķīmiķis (miris 2009. gadā)
• 13. jūlijs — Alberto Askari (Alberto Ascari), Itālijas autobraucējs (miris 1955. gadā)
• 18. jūnijs:
  • Džerome Karle (Jerome Karle), ASV ķīmiķis (miris 2013. gadā)
  • Franko Modigliani (Franco Modigliani), Itālijā dzimis ekonomists (miris 2003. gadā)
  • Elizabete Valdo (Elizabeth Waldo), Amerikāņu vijolniece, komponiste, diriģente un etnomuzikoloğe
• 14. jūlijs — Ingmars Bergmans (Ingmar Bergman), Zviedrijas kinorežisors (miris 2007. gadā)
• 15. jūlijs — Bertrams Brokhauss (Bertram Brockhouse), Kanādas fiziķis (miris 2003. gadā)
• 18. jūlijs — Nelsons Mandela (Nelson Mandela), Dienvidāfrikas prezidents (miris 2013. gadā)
• 31. jūlijs — Pols Boiers (Paul Boyer), ASV ķīmiķis (miris 2018. gadā)
• 9. augusts — Roberts Oldričs (Robert Aldrich), amerikāņu kinorežisors (miris 1983. gadā)
• 13. augusts — Frederiks Sengers (Frederick Sanger), angļu bioķīmiķis (miris 2013. gadā)
• 25. augusts — Leonards Bernstains (Leonard Bernstein), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā)
• 8. septembris — Dereks Bārtons (Derek Barton), britu ķīmiķis (miris 1998. gadā)
• 17. septembris — Haims Hercogs (Chaim Herzog), Izraēlas prezidents (miris 1997. gadā)
• 27. septembris — Martins Rails (Martin Ryle), angļu radioastronoms (miris 1984. gadā)
• 4. oktobris — Keniči Fukui (Kenichi Fukui), japāņu ķīmiķis (miris 1998. gadā)
• 8. oktobris — Jens Skū (Jens Skou), dāņu ķīmiķis (miris 2018. gadā)
• 17. oktobris — Rita Heivorta (Rita Hayworth), ASV aktrise (mirusi 1987. gadā)
• 4. novembris — Arts Kernijs (Art Carney), ASV aktieris (miris 2003. gadā)
• 10. novembris — Ernsts Fišers (Ernst Fischer), vācu ķīmiķis (miris 2007. gadā)
• 27. novembris — Boriss Patons (Борис Патон), PSRS, Ukrainas zinātnieks (miris 2020. gadā)
• 11. decembris — Aleksandrs Solžeņicins (Александр Солженицын), krievu rakstnieks (miris 2008. gadā)
• 21. decembris — Kurts Valdheims (Kurt Waldheim), Austrijas prezidents, ANO ģenerālsekretārs (miris 2007. gadā)
• 25. decembris — Anvars Sādāts (Anwar Sadat), Ēģiptes prezidents (miris 1981. gadā)

• 6. janvāris — Georgs Kantors (Georg Cantor), vācu matemātiķis (dzimis 1845. gadā)
• 6. februāris — Gustavs Klimts (Gustav Klimt), Austrijas jūgendstila gleznotājs (dzimis 1862. gadā)
• 10. februāris:
  • Abdulhamids II (عبد الحميد ثانی), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1842. gadā)
  • Ernesto Moneta (Ernesto Moneta), itāliešu pacifists (dzimis 1833. gadā)
• 17. februāris — Milans Neraličs (Milan Neralić), horvātu—serbu paukotājs (dzimis 1875. gadā)
• 25. marts — Klods Debisī (Claude Debussy), franču komponists (dzimis 1862. gadā)
• 26. marts — Cezars Kiī (Цезарь Кюи), krievu komponists (dzimis 1835. gadā)
• 11. aprīlis — Oto Vāgners (Otto Wagner), austriešu arhitekts (dzimis 1841. gadā)
• 13. aprīlis — Lavrs Korņilovs (Лавр Корнилов), krievu ģenerālis (dzimis 1870. gadā)
• 21. aprīlis — Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen), "Sarkanais barons", Pirmā pasaules kara lidotājs (dzimis 1892. gadā)
• 28. aprīlis — Gavrilo Princips (Gavrilo Princip), serbu nacionālists no Bosnijas, Austrijas kroņprinča Franča Ferdinanda slepkava (dzimis 1894. gadā)
• 4. jūnijs — Čārlzs Fērbenkss (Charles W. Fairbanks), ASV viceprezidents (dzimis 1852. gadā)
• 10. jūnijs — Arrigo Boito (Arrigo Boito), itāļu dzejnieks un komponists (dzimis 1842. gadā)
• 13. jūnijs — Mihails Aleksandrovičs (Михаил Александрович), Krievijas augstmanis (dzimis 1878. gadā)
• 23. jūnijs — Harijs Džefersons (Harry Jefferson), britu burātājs (dzimis 1849. gadā)
• 3. jūlijs — Mehmeds V Rešads (Mehmed V Reşad), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1844. gadā)
• 17. jūlijs — Krievijas cars Nikolajs II (Николай II, dzimis 1868. gadā) un viņa ģimene
• 3. septembris — Fanija Kaplāne (Фанни Каплан), krievu revolucionāre (dzimusi 1890. gadā)
• 10. septembris — Mihails Aleksejevs (Михаил Алексеев), krievu ģenerālis (dzimis 1857. gadā)
• 11. oktobris — Anrī Tozēns (Henri Tauzin), franču vieglatlēts (dzimis 1879. gadā)
• 18. oktobris — Kolomans Mozers (Koloman Moser), austriešu mākslinieks (dzimis 1868. gadā)
• 31. oktobris:
  • Egons Šīle (Egon Schiele), austriešu mākslinieks (dzimis 1890. gadā)
  • Ištvāns Tisa (Tisza István) ungāru politiķis (dzimis 1861. gadā)
• 9. novembris — Gijoms Apolinērs (Guillaume Apollinaire), franču dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
• 20. novembris — Jons Bauers (John Bauer), zviedru gleznotājs (dzimis 1882. gadā)
• 11. decembris — Ivans Cankars (Ivan Cankar), slovēņu rakstnieks (dzimis 1876. gadā)