2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas
2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās par 25. Francijas prezidentu tika ievēlēts Emanuels Makrons no En Marche!. Vēlēšanas notika divās kārtās: 23. aprīlī bija pirmā kārta, kurā sacentās visi 11 kandidāti, otrā kārta notika 7. maijā, un tajā sacentās pirmās kārtas pirmo divu vietu ieguvēji Emanuels Makrons un Marina Lepena.
| |||||||||||||||||
| |||||||||||||||||
 Otrās kārtas rezultātu karte pa reģioniem. Emanuels Makrons Marina Lepena | |||||||||||||||||
| |||||||||||||||||
.jpg)
.jpg)
Iepriekšējais prezidents Fransuā Olands no Sociālistiskās partijas varēja kandidēt uz otro termiņu, taču 2016. gada 1. decembrī paziņoja, ka zemo reitingu dēļ to nedarīs. Viņš kļuvis par pirmo Piektās republikas prezidentu, kas nav kandidējis uz otro termiņu.
Rezultāti
Pirmajā kārtā kandidēja vienpadsmit kandidāti. Vēlēšanās piedalījās 77,77% balsstiesīgo, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējajās prezidenta vēlēšanās. Otrajai kārtai kvalificējās Emanuels Makrons, kurš ieguva 24,01% balsu, un Marina Lepena, kas ieguva 21,30% balsu.[1]
Trešajā un ceturtajā vietā palika Republikāņu kandidāts Fransuā Fijons un Nepakļāvīgās Francijas Žans Liks Melanšons, iegūstot attiecīgi 20.01% un 19,58% balsu. Atšķirībā no citu gadu vēlēšanām, ne Republikāņu, ne Sociālistiskās partijas kandidāts neiekļuva vēlēšanu otrajā kārta.[2]
Otrajā kārtā, kurā sacentās Emanuels Makrons un Marina Lepena, piedalījās 74,56% balsstiesīgo, kas ir nedaudz mazāk kā pirmajā kārtā. Emanuels Makrons uzvarēja, iegūstot 66,1% balsu.
| Kandidāts | Partija | Pirmā kārta | Otrā kārta | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Balsis | % | Balsis | % | |||
| Emanuels Makrons | En Marche! | 8 657 326 | 24,01% | 20 753 798 | 66,10% | |
| Marina Lepena | Nacionālā Fronte | 7 679 493 | 21,30% | 10 644 118 | 33,90% | |
| Fransuā Fijons | Republikāņi | 7 213 797 | 20.01% | |||
| Žans Liks Melanšons | Nepakļāvīgā Francija | 7 060 885 | 19,58% | |||
| Benuā Amons | Sociālistiskā partija | 2 291 565 | 6,36% | |||
| Nikolā Dupons Enāns | Debout la France | 1 695 186 | 4,70% | |||
| Žans Lasals | Resistons! | 435 365 | 1,21% | |||
| Filips Putū | Jaunā Antikapitālistiskā partija | 394 582 | 1,09% | |||
| Fransuā Aselino | Populārā Republikāņu savienība | 332 588 | 0,92% | |||
| Natalī Arto | Lutte Ouvrière | 232 428 | 0,64% | |||
| Žaks Šeminads | Solidarité et Progrès | 65 598 | 0,18% | |||
| Kopā: | 36 058 813 | 100% | 31 397 916 | 100% | ||
| Derīgas balsis | 36 058 813 | 97,45% | 31 397 916 | 88,51% | ||
| Bojātas un nederīgas balsis | 944 733 | 2,55% | 4 069 256 | 11,47% | ||
| Vēlētāju aktivitāte | 37 003 546 | 77,77% | 35 467 172 | 74,56% | ||
| Atturēšanās | 10 577 572 | 22,23% | 12 101 416 | 25,44% | ||
| Reģistrēti vēlētāji | 47 581 118 | 47 568 588 | ||||
| Avots: Francijas Iekšlietu ministrija | ||||||
 | .svg) | | .svg) |
Pirmsvēlēšanu aptaujas
Pirmā kārta
Līdz 2017. gada janvārim vadošie kandidāti aptaujās bija Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepena un Republikāņu kandidāts Fransuā Fijons. Taču janvāra beigās Fijona reitings nokritās, jo atklājās, ka viņš pieņēmis fiktīvos darbos savus radiniekus. Fijonu apdzina Emanuels Makrons no En Marche!, kurš ieguva līdzīgu atbalstītāju daudzumu kā Lepena. Sociālistiskās partijas priekšvēlēšanu kārtā par viņu kandidātu tika izvirzīts Benuā Amons, kurš aptaujās ieņēma ceturto vietu. Pēc veiksmīgas dalības prezidenta amata kandidātu televīzijas debatēs marta beigās Nepakļāvīgās Francijas kandidāts Žans Luks Melenšons apdzina Amonu un aptaujās atradās tieši aiz Fijona.
Otrā kārta
Aptaujas rādīja, ka otrajā kārtā Makronam bija lielākas izredzes uzvarēt nekā Lepenai.[3]
 |  |