Britānija (Romas impērijas province)

Britānija (latīņu: Provincia Britannia) bija romiešu province uz Lielbritānijas salas. Romas veiktā sistemātiskā Britānijas iekarošana sākās 43. gadā un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot Britāniju par vienu no impērijas perifērijas provincēm.

Romanizācija galvenokārt skāra dienvidu, austrumu un daļēji centrālos reģionus; rietumu un ziemeļu reģioni gandrīz netika skarti. Vietējie iedzīvotāji bieži sacēlās nemierā. 4. gadsimta beigās Romas Britānijā dzīvoja 3,6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 125 000 bija romiešu leģionāri, pilsētu iedzīvotāju skaits sasniedza 240 000. to vidū bija ķelti, romieši, romiešu padotie no kontinentālās Eiropas, kā arī iedzīvotāji no Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikas un Melnās Āfrikas.

Lai gan iekarošana paātrināja sabiedrības noslāņošanās procesu, ķeltu sabiedrībā tā neizraisīja būtiskas pārmaiņas. Romas Impērijas krīze skāra arī Britāniju. No 3. gadsimta beigām ķeltu un sakšu ciltis sāka iebrukt Britānijā. 5. gadsimta sākumā romiešu valdīšana Britānijā beidzās. Lielbritānija atkal sadalījās vairākās neatkarīgās ķeltu teritorijās. Pēdējie romānizēto britu lūgumi Romai pēc palīdzības cīņā pret barbariem datējami ar 440. gadu.