Carnikava

Carnikava — 18. un 19. gadsimtos saukta arī kā Meņģeļu muiža^[8] — pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikā 1211. gadā kā līvu karaspēka pulcēšanās vieta (kā Coywemunde un Coiwemunde), daļa no Kubeseles novada.^[9] "Latviešu Avīzes" 19. gadsimta pirmajā pusē kā pamatnosaukumu latviešu valodā min — Sānkaule,^[10] Krišjānis Barons rakstīja — Sānkeaute.^[11]

Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1566. gadā 16. decembrī^[12] Sigismunds II Augusts piešķīra Carnikavu lēnī kādreizējam Rīgas Doma prāvestam Johanam Minsteram (Johannes von Münster), bet 1588. gada 19. martā^[12] to nopirka Ludolfs fon der Brinkens (Ludolph Von Der Brincken).^[13]

1626. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā allodu (neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse (Neyhoff, Zarneko, Penners) tika nodota kā lēnis majoram Paulam Vulfam, esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija Alberta dālderiem ieguva landrāts Gustavs fon Mengdens, bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu^[14]; 1678. gadā karalis Kārlis XI izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.^[15]

Pirmo tautasdziesmu latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais^[16] Tērbatas Universitātes profesors Frīdrihs Meins.^[17] Līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja,^[18] 1728. gadā celtā Carnikavas baznīca bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.^[19] Carnikavas pagasta teritorija veidojusies no Gaujas Meņģeļu muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens,^[20] pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu Kristofa Hāberlanda^[21] būvēta greznākā pils Vidzemē — Carnikavas pils. Carnikavas kapi izveidoti 1773. gadā,^[22] šajā laikā arī celts arhitektūras piemineklis Mengdenu kapliča, kura izdemolēta Otrā pasaules kara laikā.^[23] 1782. gadā muiža ar tās kapellu piederēja pie Daugavgrīvas draudzes,^[4] 1826. gadā — pie Ādažu.^[24] 1849. gada 8. janvārī Kristians Panders par 85 tūkstošiem sudraba rubļu ieķīlāja muižu savam brālim Pēterim Panderam, kurš 19. gadsimta otrajā pusē sāka pārdot mājas vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, bet bez zvejas tiesībām — par tām vajadzēja maksāt atsevišķu nomu.

Carnikavas jeb Meņģeles pagastu nodibināja tikai 1866. gadā. Carnikavieši 1875. gadā nodibināja labdarības biedrību un ar kori piedalījās II Vispārējos Dziesmu svētkos. Kopš 19. gadsimta Carnikavas pagastā darbojās draudzes skola. Carnikava izsenis ir pazīstama ar lašu un nēģu zveju. 1906. gada 14. maijā Tēvija ziņoja, ka muižu no P. Pandera par 500 000 rubļu nopircis Heinrihs Gēgingers.^[25]

Līdz 1949. gadam Carnikava bija Ādažu pagasta centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas ciems, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Carnikavas pagasts Rīgas rajona sastāvā izveidots 1992. gada 2. aprīlī, kad no Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku kolhoza «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju P1. 2006. gada 21. martā pagasts tika reorganizēts par novadu, kuru 2021. gada 1. jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pievienoja Ādažu novadam kā Carnikavas pagastu.^[26]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[27]

Carnikavā darbojas deviņgadīgā skola, jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Ar 2024. gada 1. septembri plānots Carnikavas pamatskolai iegūt vidusskolas statusu.^[28]

Carnikavā savā īpašumā strādājis biologs, embrioloģijas tēvs Kristians Panders, no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši devona un silūra periodu.^[29]

Carnikavas novada Siguļu kapsētā atdusas viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem Ojārs Vācietis ar dzīvesbiedri dzejnieci — Ludmilu Vācieti (Azarovu). Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs Toms Skujiņš, kurš 2021. gadā tika atzīts par Carnikavas novada gada sportistu.^[30]

Carnikavas nēģus uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks upes nēģis (Lampetra fluviatilis) pieder bezžokļaiņu Agnatha virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no vācu: Neunauge — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi svin Nēģu svētkus.^[31]

• 
  Gauja
• 
  Nēģu iela
• 
  Daudzīvokļu mājas
• 
  Gājēju tilts pār Vecgauju
• 
  Tilti Carnikavā pāri Gaujai
• 
  "Laivu māja" - Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta
• 
  Carnikavas pagasta pārvalde
• 
  Carnikavas dzelzceļa stacija 2018. gadā
• 
  Carnikavas dzelzceļa stacija 2020. gadā

• Carnikavas novada mājas lapa