Gauja
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Gauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gauja (igauņu: Koiva jõgi)[2] ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar Igauniju. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu Cēsu novadā, Elkas kalnā, vai arī no Alauksta ezera. Ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.
| Gauja | |
|---|---|
| Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
 Koiva | igauņu: Koiva jõgi |
 | |
 | |
| Izteka | no Alauksta ezera vai Elkas kalnā |
| Nosaukums augštecē | Gaujiņa |
| Ieteka | Rīgas līcis 57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E |
| Baseina valstis |  Latvija Igaunija |
| Garums | 452[1] km |
| Kritums | 234 m |
| Vidējā caurtece | 71 m³/s |
| Gada notece | 2,24 km³ |
| Baseina platība | 9800 km² |
| Galvenās pietekas | Tirza, Mustjegi, Brasla, Amata |
 Gauja Vikikrātuvē | |
Nosaukums
Augusts Bīlenšteins pirmais izteica domu, ka Gaujas nosaukums latviešu valodā cēlies no līvu valodas keùv vai igauņu: kõiv, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". Vikingi, vēlāk arī vācieši Gauju pārdēvēja par Aa, kas nozīmē — "ūdens, upe". Lai atšķirtu no Lielupes, vācu valodā iegājās nosaukums Livländische Aa (Vidzemes upe), vai Treider Aa (Turaidas upe).
Izteka un augštece
Par Gaujas izteku pastāv atšķirīgi viedokļi.Vienā versijā Gauja sākas no Alauksta ezera, kaut arī tās izteka Gaujiņa Alauksta ezera ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ 19. gadsimtā ir kļuvusi seklāka, tomēr turpina tecēt un uzskatāma par Gaujas izteku.[nepieciešama atsauce] Pastāv cits plaši izplatīts uzskats, ka Gauja iztek no Ežupītes jeb Ārnītes, kas sākas Elkas kalna pakājē, tomēr tam trūkst uzskatāmu pierādījumu un šis upītes uzskatāmas par Gaujiņas kreisā krasta pietekām.[nepieciešama atsauce]
Gaujas augšteces posms lejpus Zobola ezera tiek dažādos avotos saukts par Ārnīti, Mierupīti, Staņaudu upīti, Zobola upīti. Nosaukumu Gauja parasti lieto sākot ar vietu, kur Gaujiņai pietek mazās upītes.
Gauja augštecē tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem to ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.
Vidustece un lejtece
Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Pie Cēsīm, Līgatnes un Siguldas Gauja tek iespaidīgā senlejā, šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar alām. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.
Gaujas grīva ir putnu vērošanai piemērota vieta.[3]
Kreisā krasta pietekas
Labā krasta pietekas
|
Dienvidamerikas Gauja
Venecuēlas latvietis Aleksandrs Laime par Gauju nosauca Kerepas upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā Anhela (Eindžela) ūdenskrituma. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.[4]
Galerija
Jūlijs Feders "Gaujas leja" (19. gs. glezna)
Gauja pie Gaujienas
Gauja pie Valmieras
Gauja pie Cēsīm
Gauja pie Siguldas
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
- filma "Gauja" (1934)
- Gaujas upju baseina apgabala robežu apraksts Arhivēts 2005. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē. Ministru Kabineta noteikumi
- Gaujas apraksts Copeslapa.lv