Cetiņe

pilsēta Melnkalnē

Cetiņe (serbu: Cetinje, Цетиње) ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā, valsts vēsturiskā galvaspilsēta un valsts prezidenta rezidence.[1] Izvietojusies nelielā karsta līdzenumā Lovčena kalna pakājē 34 km no valsts administratīvās galvaspilsētas Podgoricas.

Cetiņe
ceremoniālā galvaspilsēta
Cetinje, Цетиње
Prezidenta pils ieeja Cetiņē
Prezidenta pils ieeja Cetiņē
Karogs: Cetiņe
Karogs
Ģerbonis: Cetiņe
Ģerbonis
Cetiņe (Melnkalne)
Cetiņe
Cetiņe
Koordinātas: 42°24′N 18°55′E / 42.400°N 18.917°E / 42.400; 18.917 18°55′E / 42.400°N 18.917°E / 42.400; 18.917
ValstsKarogs: Melnkalne Melnkalne
OpštinaGalvenā pilsēta Cetiņe
Dibināta1482. gadā
Platība
 • Kopējā910 km2
Augstums703 m
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā13 991
 • blīvums15,5/km²
Laika joslaCET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST)CEST (UTC+2)
Pasta indeksi81250
Tālruņu kods+382 41
Mājaslapawww.cetinje.me
Cetiņe Vikikrātuvē

Vēsture

Pilsēta dibināta 1482. gadā, kad Zetas kņazistes valdnieks Ivans Černojevičs pārcēla savu galvaspilsētu no nocietinātās Žabļakas pils Škodras ezera krastā tālāk iekšzemē; sākonēji 1457. gadā uz Obodu, bet vēlāk — uz vietu, kur tagad atrodas Cetiņe. Sākotnēji tika izbūvēta valdnieka pils, bet divus gadus vēlāk — Cetiņes klosteris, kas kļuva par Zetas mitropolīta rezidenci. Uz šejieni no Obodas tika pārcelta arī pirmā drukātava Balkānos. 1499. gadā Zetas kņaziste zaudēja neatkarību un tikai neliela tās daļa, kas dēvējās par Melnkalni, palika brīva. Pilsēta pamazām panīka, to vairākkārt postīja turki un venēcieši un tikai pēc Petroviču-Ņegošu dinastijas nākšanas pie varas tā atkal sāka attīstīties. 1878. gadā Berlīnes kongresā tika atzīta Melnkalnes neatkarība un Cetiņe kļuva par pilntiesīgu galvaspilsētu. Pēc 2. pasaules kara, 1946. gada 13. jūlijā Melnkalnes parlaments pieņēma lēmumu pārcelt galvaspilsētu uz Titogradu. Cetiņe atkal panīka, līdz 2006. gadā Melnkalne ieguva neatkarību un pilsētai konstitucionāli tika piešķirts vēsturiskās un otrās goda galvaspilsētas tituls (Prijestonica) un uz šejieni pārcēla prezidenta rezidenci un citas institūcijas.

Atsauces

Ārējās saites