Dņestra
Dņestra (ukraiņu: Дністер, rumāņu: Nistru) ir upe Austrumeiropā. Uz upes izbūvēta Dubosaru HES ar 120 km garu ūdenskrātuvi. Kuģojama no grīvas līdz Dubosariem un no Dubosariem līdz Sorokai Moldovā. Upei sniegūdeņu un lietusūdeņu pieplūde.
| Dņestra | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Karpati 49°12′29″N 22°53′53″E / 49.20806°N 22.89806°E |
| Ieteka | Dņestras limāns 46°18′N 30°16′E / 46.300°N 30.267°E 30°16′E / 46.300°N 30.267°E |
| Caurteces valstis | Ukraina, Moldova |
| Garums | 1362 km |
| Iztekas augstums | 818 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 818 m |
| Vidējā caurtece | 310 m³/s |
| Gada notece | 10 km³ |
| Baseina platība | 72100 km² |
| Galvenās pietekas | Zbruča, Sereta, Jahorluka, Kuručana, Smotirča, Zolota Lipa |
 Dņestra Vikikrātuvē | |
Upes gaita
Tā sākas Ukrainas Karpatos (Beskidos) netālu no Polijas robežas. Augštecē līdz Haličai strauja kalnu upe ar daudzām pietekām, lejāk upes tece lēzenāka, ieleja — šaura un dziļa. Lejpus Mohiļivas-Podiļskas ieleja paplašinās, vietām krāces.Tālāk Dņestra tek cauri Moldovai, norobežojot pašpasludināto Piedņestras Moldāvijas Republikas teritoriju.
Lejtecē 8—16 km plašā ielejā tek pa Melnās jūras zemieni.Ietek Dņestras limānā Ukrainas dienvidrietumos un no tā Melnajā jūrā.[1]
Vēsture
Dņestras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas dānu nazdya ("Tuvā upe"), no kā cēlies latīniskais nosaukums Danastris.Hērodota darbos tā minēta kā Tira (Τύρας), jādomā no skitu valodas tūra ("krāčainā"). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tira, kas viduslaikos piederēja Austrumromas impērijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Monkastro, Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Akermanu.
Pietekas
Lielākās pietekas ir Strija, Reuta (labās), Sereta, Zbruča (kreisās).
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņestra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)