Daudzgadīgi augi

Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.^[1] Lielākajai daļai daudzgadīgo lakstaugu virszemes daļas rudenī atmirst. Pavasarī auga virszemes daļas attīstās no jauna, jo augsnē zem sniega šiem augiem saglabājas saknes un citi apakšzemes orgāni ar pumpuriem.^[2]

Daudzgadīgie augi spēj sasniegt lielu vecumu. Vecākie Latvijas ozoli ir Glika ozoli Alūksnē — vairāk nekā 320 gadus veci. Pasaulē ir sastopami pat 2000 gadus seni ozoli.^[2]

Veidi

Ir nodalāmi vairāki daudzgadīgo augu veidi, atkarībā no to dzīves cikliem:

Daudzgadīgi lakstaugi — augi, kuru lapotne un stublāji augšanas sezonas beigās atmirst, taču zem zemes saglabājas sakne vai citi orgāni, kas pārziemo, piemēram, pļavas āboliņš, gaiļbiksīte un meža silpurene.
Mūžzaļi augi — augi bez izteiktiem stumbriem, kuru lapotnes neatmirst (vai lapu nomaiņa notiek pakāpeniski), piemēram, begonijas un kapmirtes.
Koksnainie augi — augi ar noturīgiem virszemes stumbriem vai zariem, kas izdzīvo no vienas augšanas sezonas līdz nākamajai. Daudzām sugām pirms ziemas var nobirt lapas. Piemēram, bērzi un kadiķi.
Monokarpi — augi, kas vienreiz uzzied, saražo sēklas un tad mirst, piemēram, agaves.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daudzgadīgi augi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1]

[2]