Dionīss

Dionīss^[1] (grieķu: Διόνυσος (Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs. Viņš māca ļaudis nodarboties ar vīnkopību. Dionīss rīkoja gaviles, ar apdullinošu mūziku un vīna reibumu izraisot cilvēkos ekstāzi, reliģisku aizmiršanos. Vēlāk šīs orģijas pārtapa karnevāliskos gājienos, saglabājot reliģiskā rituāla būtību.Laika gaitā Dionīsiji (svētki) kļuva ļoti populāri. Dionīss pats bija kā simbols pasaules cikliskumam. Gājiena priekšgalā atradās viegli ģērbtas sievietes, kas ar deju, ritmisku kustību un apreibinošu dzērienu palīdzību noveda sevi līdz ekstāzei. Kulminācija bija, kad šīs sievietes ar kailām rokām saplosīja dzīvu āzi.Dionīss ir Zeva un Semeles dēls. Romiešu mitoloģijā saukts arī par Bakhu.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dionīss.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1]