Fidžiešu valoda
Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži. Tā ir dzimtā valoda 350 000 fidžiešu jeb mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju, bet vēl 200 000 to apguvuši kā svešvalodu. 1997. gada Fidži konstitūcijā fidžiešu valoda līdzās angļu un hindustāņu valodai noteikta kā Fidži valsts valoda.
| Fidžiešu Na vosa vaka-Viti | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Fidži | |
| Reģions: | Kā dzimtā valodā lietota Vanualevu, Vitilevu austrumu daļā un mazākajās salās (Kandavu, Najau, Lakembā, Oneatā, Mozē, Komo, Namukā, Kambarā, Vulanā, Oneā un Vatoā); kā svešvaloda izplatīta pārējā Fidži daļā Arī Jaunzēlandē, Austrālijā | |
| Pratēju skaits: | Dzimtās valodas līmenī: 350 000 Kā svešvalodu: 200 000 | |
| Valodu saime: | Austronēziešu Malajiešu-Polinēziešu (MP) Centrālaustrumu MP Austrumu MP Okeānijas Centālaustrumu okeāniskās Attālās okeāniskās Centrālās Okeānijas Austrumfidžiešu-polinēziešu Austrumfidžiešu Fidžiešu | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (fidžiešu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Fidži | |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | fj | |
| ISO 639-2: | fij | |
| ISO 639-3: | fij | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Normētās fidžiešu valodas pamatā ir Mbau salā lietotās valodas paveids, kas pieder austrumfidžiešu valodām.
Fonoloģija
Fidžiešu valodas līdzskaņu fonēmas parādītas sekojošajā tabulā:
| Bilabiāli | Labiodentāli | Dentāli un alveolāri | Palatāli | Velāri | Labiovelāri | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Eksplozīvi | (p) | mb | t | nd | k | ŋg | ||||||
| Nazāli | m | n | ŋ | |||||||||
| Berzeņi | β | (f) | s | ð | (x) | |||||||
| Vibranti | r | |||||||||||
| Prenazalizēti vibranti | nr | |||||||||||
| Spraudzeņi | j | w | ||||||||||
| Laterāli spraudzeņi | l | |||||||||||
Skaņas [p f] sastopamas tikai aizguvumos no citām valodām. Skaņas [x h] sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados.
Patskaņi:
| Vienskaņi | Īsi | Gari | ||
|---|---|---|---|---|
| Priekšējie | Pakaļējie | Priekšējie | Pakaļējie | |
| Augsti | i | u | iː | uː |
| Vidēji | e | o | eː | oː |
| Vaļēji | a | aː | ||
| Divskaņi | Beidzas ar [i] | Beidzas ar [u] |
|---|---|---|
| Pirmais komponents [i] | iu | |
| Pirmais komponents [e] | ei | eu |
| Pirmais komponents [o] | oi | ou |
| Pirmais komponents [a] | ai | au |
Ortogrāfija
Fidžiešu alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, un tajā ietilpst turpmāk minētie burti.
- A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y
- a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y
Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst turpmāk minētās fonēmas:
|
|
Papildus tam digrāfs dr apzīmē postalveolāru skaņu [n̠d̠], dažreiz precīzi izrunātu kā [n̠d̠r̠].
Patskaņu burti a e i o u pamatā atbilst to attiecīgajām IPA vērtībām. Patskaņu garums parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tāpat kā latviešu valodā tiek apzīmēts ar garumzīmi virs patskaņa.
Atsauces
- R. M. W. Dixon. A Grammar of Boumaa Fijian. Chicago : University of Chicago Press, 1989. ISBN 0-226-15428-9.
- Albert J. Schütz. The Fijian Language. Honolulu : University of Hawaii Press, 1985. ISBN 0-8248-1005-8.
Ārējās saites
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ethnologue par fidžiešu valodu
- Fidžiešu valodas alfabēts, rakstība un izruna (angliski)
- Fidžiešu-angļu un angļu-fidžiešu vārdnīca (angliski)
| Fidžiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |