Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Šis raksts ir par Brandenburgas kūrfirstu no Habsburgu dinastijas. Par Prūsijas karali skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns.

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I.); dzimis 1620. gada 16. februārī, miris 1688. gada 29. aprīlī), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis.

Frīdrihs Vilhelms I
Friedrich Wilhelm I.
Frīdrihs Vilhelms I 1650/1651. gadā
Brandenburgas kūrfirsts un Prūsijas hercogs
Amatā
1640. gada 1. decembrī — 1688. gada 29. aprīlī
PriekštecisGeorgs Vilhelms
PēctecisFrīdrihs III

Dzimšanas dati1620. gada 16. februārī
Kellne, Brandenburgas kūrfirste
(tagad Berlīnes daļa, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati1688. gada 29. aprīlī
Potsdama, Brandenburgas kūrfirste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
ApglabātsBerlīnes doms, Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
DinastijaHoencollerni
TēvsGeorgs Vilhelms
MātePfalcas Elizabete Šarlote (Pfalcas-Zimmernas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)1. Nasavas Luīze Henriete (Oranžas-Nasavas dinastija)
2. Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas Sofija Doroteja (Gliksburgas dinastija)
Bērni5 dēli un meita no pirmās laulības, 4 dēli un 3 meitas no otrās laulības, to skaitā Frīdrihs I, Brandenburgas Elizabete Sofija (Frīdriha Kazimira Ketlera sieva)
Reliģijakalvinisms

Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.

Ārējās saites