Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
- Šis raksts ir par Prūsijas karali. Par Brandenburgas kūrfirstu no Hābsburgu dinastijas skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts).
Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I. saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis 1688. gada 14. augustā, miris 1740. gada 31. maijā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713. gada līdz savai nāvei 1740. gadā. Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Prūsijas armiju par vienu no visefektīvākajām tā laika armijām. Eiropā plaši pazīstami bija t.s. Potsdamas milži (Potsdamer Riesengarde, tautā Lange Kerls) — karaspēka daļa, kurā bija atlasīti gara auguma kareivji.
| Frīdrihs Vilhelms I Friedrich Wilhelm I. | |
|---|---|
 | |
| Prūsijas karalis Brandenburgas kūrfirsts | |
| 1713. gada 25. februārī — 1740. gada 31. maijā | |
| Priekštecis | Frīdrihs I |
| Pēctecis | Frīdrihs II Lielais |
| Dzimis | 1688. gada 14. augustā Berlīne, Brandenburga-Prūsija (  Vācija) |
| Miris | 1740. gada 31. maijā (51 gada vecumā) Berlīne, Prūsijas Karaliste ( Vācija) |
| Apglabāts | Miera baznīca, Potsdama, Brandenburga, Vācija |
| Dzīvesbiedre | Hanoveres Sofija Doroteja |
| Bērni |
|
| Dinastija | Hoencollernu dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs I |
| Māte | Hanoveres Sofija Šarlote |
| Reliģija | kalvinisms |
| Paraksts | _signature.JPG){kind=small} |
Dzīvesgājums
Dzimis Berlīnē, pirmā Prūsijas karaļa Frīdriha I ģimenē. Savas vadīšanas laikā veica reformas valsts pārvaldē, aizstādams obligāto muižniecības karadienestu ar nodokli un optimizēdams, dažkārt visai drastiski, valsts pārvaldes izdevumus. Veicināja Austrumprūsijas kolonizēšanu, lai likvidētu mēra epidēmijas sekas. Kaut arī Prūsijas armijai viņš līdzekļus netaupīja, ārpolitiski ieturēja visumā miermīlīgu politiku. Tikai 1713. gadā, kad krievi nodeva prūšiem zviedriem atņemto Štetīnas cietoksni, Frīdrihs Vilhelms I iesaistījās Lielajā Ziemeļu karā.
Lai arī ārpolitiski miermīlīgs, ģimenē Frīdrihs Vilhelms I bija visai despotisks. Sevišķi stingri viņš audzināja savu vecāko dēlu Frīdrihu (nākamo Prūsijas karali Frīdrihu Lielo) jau no mazotnes audzinādams to militāristiskā garā. Kad 18 gadu vecumā Frīdrihs neveiksmīgi mēģināja kopā ar savu draugu Hansu fon Kati aizbēgt uz Angliju, Frīdrihs Vilhelms I lika fon Kati sodīt ar nāvi, bet Frīdriham noskatīties nāvessoda izpildē.
Bija precējies ar Lielbritānijas un Īrijas karaļa Džordža I meitu Sofiju Doroteju fon Hanoveri, no kuras piedzima 4 dēli un 6 meitas.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Par Frīdrihu Vilhelmu I (vāciski)
| Priekštecis: Frīdrihs I | Prūsijas karalis 1713—1740 | Pēctecis: Frīdrihs II Lielais |
| Priekštecis: Frīdrihs I | Brandenburgas kūrfirsts (Frīdrihs Vilhelms II) 1713—1740 | Pēctecis: Frīdrihs II Lielais |