Glutamīnskābe
Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe. Kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.
| Glutamīnskābe | |
|---|---|
  L-glutamīnskābes struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C5H9NO4 |
| Molmasa | 147,13 g/mol |
| Blīvums | 1538 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 248 °C |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 3,22 |
Atrašanās dabā
Glutamīnskābe ir svarīga olbaltumvielu sastāvdaļa, tā organismā atrodas arī dažu mazmolekulāru vielu sastāvā un brīvā veidā.
Bioloģiskā nozīme
Glutamīnskābe kopā ar glutamīnu ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Tā pieder arī pie neiromediatoriem (tā saucamā ierosinošā aminoskābe).
Izmantošana
Glutamīnskābi un tās sāļus (glutamātus) to garšas receptoru stimulējošās iedarbības dēļ lieto kā garšas pastiprinātājus (E620 — glutamīnskābe, E621 — mononātrija glutamāts, E622 — monokālija glutamāts, E623 — kalcija diglutamāts, E624 — monoamonija glutamāts, E625 — magnija glutamāts). Pastāv uzskats, ka pārlieku liela šo pārtikas piedevu uzņemšana var izraisīt veselības traucējumus, tostarp paātrinātu sirdsdarbību, galvassāpes, muskuļu vājumu, jutības samazināšanos pakauša un muguras daļā, kā arī vemšanu.[1] Tomēr klīniskajos pētījumos šāda reakcija nav atklāta.[2][3]
Medicīnā glutamīnskābi lieto kā stimulējošu preparātu.