Galvassāpes

Galvassāpes jeb cefalalģija^[1] (latīņu: cephalalgia) ir sāpes, kas skar galvu, kā arī kaklu. Vispārīgi tas ir viens no slimību sindromiem. Galvassāpes bieži izraisa galvas artēriju paplašināšanās, muskuļu saraušanās, medikamentu un apreibinošu vielu lietošana, kā rezultātā tiek kairinātas nervu šķiedras un nervu gali smadzeņu cietajā apvalkā, it īpaši asinsvadu sienās, venozajos dobumos vai galvaskausa velves muskuļos.^[2] Galvassāpju cēloņi var būt muskuļu sasprindzinājums galvas un kakla rajonā, emocionāli faktori, piemēram, nepatikšanas, īgnums, neērtība, nogurums un citas problēmas, fiziski faktori, piemēram, fiziska slodze, ceļojums, izsalkums, smēķēšana, kā arī apkārtējā vide, piemēram, spēcīgas smaržas, troksnis, spilgta gaisma, klimats.^[3] Galvassāpes var būt arī kā blakus simptomi citām slimībām

Galvassāpes
Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem
Sievieti moka galvassāpes
Specialitāte	neiroloģija
Cēloņi	muskuļu sasprindzinājums, emocionāli faktori, fiziski faktori un apkārtējā vide
ICD-10	R51, G43 (migrēna), G44 (citi galvassāpju sindromi)
ICD-9	339, 784.0
PME	PME

Galvassāpes iedalās primārajās un sekundārajās galvassāpēs.^[3] Pie primārajiem galvassāpju veidiem pieder migrēna, kurai raksturīgas regulāras, lēkmjveidīgas galvassāpes. Tā tiek klasificēta kā nervu sistēmas epizodisks un paroksismāls traucējums (ICD10 kods: G43). Sekundārās galvas sāpes rada galvas sasišana, trauma, dažādu vielu lietošana (paģiras), paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, atmosfēras spiediena maiņa.