Heinrihs I Putnuķērājs
Heinrihs I Putnuķērājs (vācu: Heinrich der Finkler/Heinrich der Vogler, latīņu: Henricius Auceps; dzimis ap 876. gadu, miris 936. gada 2. jūlijā) bija Otonu dinastijas Saksijas hercogs no 919. gada un Vācijas karalis no 919. gada līdz savai nāvei 936. gadā. Tiek uzskatīts par pirmo Vācijas karalistes karali. Līdz tam pieņemts runāt par Austrumfranku valsts karaļiem.
| Heinrihs I Putnuķērājs Heinrich der Finkler vai Heinrich der Vogler (vācu) Henricius Auceps (latīņu) | |
|---|---|
 Heinrihs I Putnuķērājs 12. gadsimta manuskriptā | |
| Vācijas karalis | |
| Amatā 919. gada 24. maijā — 936. gada 2. jūlijā | |
| Priekštecis | Konrāds I Jaunākais |
| Pēctecis | Otons I |
| Dzimšanas dati | ap 876. gadu Memlēbene (mūsdienās Saksija-Anhalte,  Vācija) |
| Miršanas dati | 936. gada 2. jūlijā Memlēbene (mūsdienās Saksija-Anhalte, Vācija) |
| Apglabāts | Kvedlinburgas abatija, Saksija-Anhalte, Vācija |
| Dinastija | Otonu dinastija |
| Tēvs | Oto I Zaigojošais (der Erlauchte) |
| Māte | Hedviga |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Hateburga; Matilda |
| Bērni | Saksijas Hedviga, Otons I, Saksijas Gerberga, Henrihs I, Bruno Lielais |
| Reliģija | katolisms |
Savas valdīšanas laikā Heinrihs I īstenoja aktīvu politiku. Heinriham izdevās nostiprināt savu karalisti, pievienojot tai Lotringu. Aizsardzībai pret maģāru klejotāju iebrukumiem dibināja nocietinātas apmetnes (burgas) un reorganizēja kavalēriju, kas ļāva 933. gada 15. martā gūt uzvaru pār maģāriem Riādas kaujā. Heinriha valdīšanas laikā sākās pielabas slāvu iekarošana. Karagājienu rezultātā vairākas slāvu ciltis kļuva par nodevu maksātājiem.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heinrihs I Putnuķērājs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)