Ilga Šuplinska

Latvijas politiķe un literatūrzinātniece

Ilga Šuplinska (iepriekšējā laulībā Ilga Muižniece, dzimusi 1970. gada 16. aprīlī Dagdā) ir latviešu literatūrzinātniece, pasniedzēja un politiķe, 13. Saeimas deputāte. Bijusi Latvijas izglītības un zinātnes ministre. No 2018. līdz 2021. gadam pārstāvējusi Jauno konservatīvo partiju.

Ilga Šuplinska
Ilga Šuplinska 2018. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2021. gada 8. jūnijs — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
PremjerministrsArturs Krišjānis Kariņš
Amatā
2018. gada 20. novembris — 2019. gada 31. janvāris
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre
Amatā
2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 3. jūnijs
Prezidents
PremjerministrsArturs Krišjānis Kariņš
PriekštecisKārlis Šadurskis
PēctecisAnita Muižniece

Dzimšanas dati1970. gada 16. aprīlī (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Dagda, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
DzīvoValsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautībalatviete
Politiskā partijaJaunā konservatīvā partija (2018—2021)
TēvsJānis Šuplinskis
MāteValentīna Šuplinska
Dzīvesbiedrs(-e)Ingars Gusāns
Bērni3
Profesijapedagoģe
AugstskolaLatvijas Valsts universitāte

Biogrāfija

Dzimusi 1970. gada 16. aprīlī Dagdā grāmatvedes Valentīnas un veterinārārsta Jāņa Šuplinsku ģimenē.[1]

Skolas gaitas Ilga Šuplinska uzsāka Elejas vidusskolā, jo tēvs tajā laikā studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.[2] Vēlāk mācījās Dagdas vidusskolā, kur vadīja skolas komjaunatnes pirmorganizāciju, 1987. gadā publicējās laikrakstā "Komunisma Ausma".[3] 1988. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē, kur 1993. gadā ieguva kvalifikāciju filoloģes un latviešu valodas un literatūras pasniedzējas amatam, 1995. gadā ieguva maģistra grādu, bet 2003. gadā doktora grādu filoloģijā.[4]

1993. gadā uzsāka darbu Rēzeknes Augstskolā (tagad — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) kā Baltu filoloģijas katedras asistente, vēlāk kļūstot par augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāju un galveno sabiedrisko attiecību speciālisti. Divas reizes bija arī augstskolas Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, kā arī vienu reizi vadīja tās Filoloģijas katedru.[5]No 2012. gada līdz 2016. gadam bija augstskolas zinātņu prorektore, bet no 2014. gada profesore akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātē.[6] Laikā, kad Šuplinska pildīja ministres pienākumus, viņa turpināja strādāt par akadēmijas vadošo pētnieci un profesori, kā arī turpināja strādāt Latgaliešu kultūras biedrībā, pildīja viceprezidentes pienākumus UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā un padomes locekles pienākumus Sabiedrības integrācijas fondā.[7]

Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanās ceremonijā 2008. gadā atzīta par gada cilvēku,[8] bet 2016. gadā — par gada cilvēku kultūrā.[9] Šuplinska ir arī Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja.[10]

Politiskā darbība

2013. gadā Šuplinska piedalījās 2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanās, pārstāvot apvienoto Latgales partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Reformu partijas, Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības sarakstu, taču domē netika ievēlēta.[6][11][12]

Jaunās konservatīvās partijas līderu Jāņa Bordāna un Jura Juraša aicināta,[13] no partijas saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā kandidēja 13. Saeimas vēlēšananās, esot arī partijas izglītības un zinātnes ministres amata kandidātei, un tika ievēlēta 13. Saeimā. 2018. gada 6. novembrī kļuva par Saeimas deputāti Jaunās konservatīvās partijas frakcijā, 20. novembrī sāka darbu Izglītības, kultūras un zinātnes un Ilgtspējīgas attīstības komisijās. 2019. gada 31. janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu

Izglītības un zinātnes ministre

2019. gada 23. janvārī Ilga Šuplinska kļuva par Latvijas izglītības un zinātnes ministri Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā.[14]

Šuplinskas vadībā ministrijas nozīmīgākais darbs bija augstskolu reforma, kuru gan augstākās izglītības iestādes kritizē un par kuru Saeima vēl nav nobalsojusi.[15] Visskaļākais ministres skandāls bija viņas neveiksmīgais mēģinājums no amata atbrīvot Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku.[16]

Pēc neoficiālu ziņu parādīšanās par to, ka kopā ar KPV LV valdības ministru nomaiņu Jaunā konservatīvā partija plāno arī izglītības un zinātnes ministres amatā vairs neatbalstīt Šuplinsku, kura tika uzskatīta par visnepopulārāko ministri valdībā,[17] partija kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem 2021. gada 2. jūnijā apstiprināja, ka viņa tiks no ministres amata atbrīvota.[18] Jau pirms oficiālā atbrīvošanas paziņojuma Šuplinska bija izteikusies, ka, ja Jaunā konservatīvā partija viņu vairs ministres amatā neatbalstīs, viņa no partijas izstāsies,[19] un uzreiz pēc paziņojuma viņa arī uzrakstīja iesniegumu par partijas pamešanu.[13] Pēc tam viņas vietā ministres amatā 3. jūnijā stājās Anita Muižniece,[20] kamēr Šuplinska atgriezās 13. Saeimā, atgūstot iepriekš uz laiku nolikto deputāta mandātu un kļūstot par ārpusfrakciju deputāti.[21]

Personīgā dzīve

Precējusies ar mūziķi un filologu Ingaru Gusānu, kurš pazīstams arī ar skatuves vārdu Sovvaļnīks.[22] Ģimenē ir dēls un divas meitas, no kurām viena ir no iepriekšējām laulībām.[23] Lai gan ministres amata pildīšanās sākumā viņa dzīvoja Rēzeknē,[22] pašlaik Šuplinska dzīvo Rīgā.[24]

Atsauces

Ārējās saites

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kārlis Šadurskis
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre
2019. gada 23. janvāris2021. gada 3. jūnijs
Pēctecis:
Anita Muižniece