2022. gads

Janvāris

• 1. janvāris:
  • stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība, kurā apvienojušās Austrālija, Bruneja, Japāna, Kambodža, Ķīna, Laosa, Jaunzēlande, Singapūra, Taizeme, Vjetnama;^[3]
  • Šveices prezidenta amatā stājās Ignacio Kasiss, nomainot Giju Parmelēnu.
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Francija, nomainot Slovēniju.
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Elša pie Alzetas (Luksemburga), Kauņa (Lietuva) un Novisada (Serbija).
• 2. janvāris:
  • Sudānas premjerministrs Abdalla Hamdoks paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.^[4]
  • Kazahstānā sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī.
• 5. janvāris — Kazahstānas premjerministrs Askars Mamins paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks Elihans Smaiilovs.
• 7. janvāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.^[5]
• 10. janvāris — ASV veikta pirmā veiksmīgā sirds transplantācija no cūkas cilvēkam,^[6][7] pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.^[8]
• 11. janvāris — par Kazahstānas premjerministru kļuva Elihans Smaiilovs.
• 15. janvāris — Hungas Tongas zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus Tongā un cunami draudus Austrālijā, Kanādā, Čīlē, Fidži, Japānā, Jaunzēlandē, Samoā un ASV.^[9]
• 16. janvāris — par Ziemeļmaķedonijas premjerministru kļuva Dimitars Kovačevskis, nomainot Zoranu Zaevu.
• 23. janvāris:
  • Tropiskās vētras Ana rezultātā 88 cilvēki gāja bojā Madagaskarā, Malāvijā un Mozambikā;
  • apvērsuma laikā Burkinafaso tika gāzts prezidents Roks Marks Kristians Kaborē; apvērsumu pamatoja ar valdības nespēju ierobežot islāmistu kaujinieku aktivitātes valstī.

• 

  28. janvāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē injicēti 10 miljardi vakcīnas pret COVID‑19 devu.^[10]
• 29. janvāris — Serdžo Matarellu pārvēlēja par Itālijas prezidentu.^[11]

Februāris

• 3. februāris — ASV militārā reida laikā Sīrijas rietumos tika nogalināts Islāma valsts līderis Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši.^[12]
• 4. februāris — Ķīna un Krievija nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku NATO paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par AUKUS drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.^[13]

• 

  no 4. februāra līdz 20. februārim — Pekinā, Ķīnā notika ziemas olimpiskās spēles.
• 5. februāris — Tropiskā ciklona Batsirai rezultātā Madagaskarā, Maurīcijā un Reinjonā bojā gāja 123 cilvēki.^[14]
• 8. februāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.^[15]
• 13. februāris — par Vācijas prezidentu pārvēlēts Franks Valters Šteinmeiers.^[16]
• 14. februāris — Brīvības konvojs: Kanādas premjerministrs Žistēns Trido, pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes.
• 21. februāris — Krievijas—Ukrainas—NATO krīze: Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja Luganskas un Doneckas tautas republikas atzīšanas deklarāciju.^[17]
• 24. februāris — Krievijas karaspēks sāka iebrukumu Ukrainā.^[18]
• 28. februāris — Ēģiptē atzīmēja 100. gadadienu kopš pasludināta neatkarība no Apvienotās Karalistes.^[19]

Marts

• 2. marts:
  • Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: World Athletics aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.^[20]
  • Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: Starptautiskā krimināltiesa oficiāli paziņoja, ka izmeklēs kara noziegumus, kas pastrādāti pret Ukrainu.^[21]
• 4. marts — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp CNN un BBC, apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.^[22]
• 7. marts — COVID-19 pandēmija: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.^[23]
• 9. marts — notika 2022. gada Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu ievēlēja Tautas varas partijas kandidātu Junu Sukjolu.^[24]

Aprīlis

• 3. aprīlis — par Ungārijas premjerministru atkārtoti ievēlēts Viktors Orbāns.^[25]
• 7. aprīlis:
  • ANO Ģenerālā asambleja nolēma par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.^[26][27]
  • pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš ANO pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, kviešu, Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.^[28][29]
• 10. aprīlis — notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.^[30]
• 13. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.^[31]
• 20. aprīlis — Eiropas Dienvidu Observatorijas astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida eksplodējoša zvaigzne — mikronova.^[32]
• 24. aprīlis:
  • notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā atkārtoti ievēlēts Emanuels Makrons, tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš pārvēlēts uz otro termiņu.^[33]
  • notika 2022. gada Slovēnijas parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.^[34][35]
• 28. aprīlis — Melnkalnes parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar Dritanu Abazoviču kā premjerministru.^[36]

Maijs

• 9. maijs — Šrilankas premjerministrs Mahinda Radžapaksa atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.^[37]
• no 10. maija līdz 14. maijam — Turīnā, Itālijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Kalush Orchestra ar dziesmu Stefania no Ukrainas.^[38][39]
• 16. maijs — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: Mariupoles kaujas beidzās ar Krievijas uzvaru, Ukrainas karaspēkam evakuējoties no Mariupoles.^[40]
• 20. maijs — 2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums: Pasaules Veselības organizācija rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu pērtiķu baku izplatību, zināmo inficēšanās gadījumu skaitam sasniedzot 100.^[41][42]
• 21. maijs — notika Austrālijas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja opozīcijas leiboristi, tādējādi par nākamo premjerministru ievēlēja opozīcijas līderi Entoniju Albanīzu.^[43]

Jūnijs

• 14. jūnijs:
  • Šrilankas prezidents Gotabaja Radžapaksa atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo ekonomisko krīzi.^[44]
  • Dānija un Kanāda atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "Viskija karu") par Hansa salas piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.^[45][46]
• 21. jūnijs — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru Ranilu Vikremesingu par Šrilankas prezidentu^[47]
• no 28. jūnija līdz 30. jūnijam — notika 2022. gada NATO samits Madridē, Spānijā, kurā arī piedalījās atlasītas valstis no Eiropas Savienības un Indijas un Klusā okeāna reģiona; samitā galvenokārt apsprieda aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.^[48]

Jūlijs

• 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Čehija, nomainot Franciju.
• no 6. jūlija līdz 31. jūlijam — Anglijā notika 2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm, kurā par Eiropas čempionēm kļuva Anglijas izlases futbolistes, kas finālā papildlaikā ar 2:1 pieveica Vāciju.^[49]
• 8. jūlijs — Japānā, Naras prefektūrā priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs Šindzo Abe.^[50]
• 11. jūlijs — publicēta pirmā ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa SMACS 0723.^[51]
• 18. jūlijs — notika Indijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe Draupadi Murmu, kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.^[47][52]
• 21. jūlijs — Eiropas Centrālā banka pirmo reizi vairāk nekā 11 gadu laikā paaugstināja savu galveno procentu likmi no mīnus 0,5 procentiem līdz nullei un izziņoja, ka plāno turpmāku pieaugumu šī gada laikā.^[53]
• 23. jūlijs — Pasaules Veselības organizācija izsludināja globālu ārkārtas situāciju pērtiķu baku dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.^[54]

Augusts

• 4. augusts — Ķīna izsludināja militārās mācības pie Taivānas krastiem, pēc tam, kad paziņoja par ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivānā.
• no 5. augusta līdz 7. augustam — Gazas joslā pēc vairāku dienu vardarbības un intensīvām apšaudēm starp Izraēlu un grupējuma "Islāma džihāds" kaujiniekiem iestājās trausls pamiers.^[55]
• 9. augusts — notika Kenijas 2022. gada prezidenta vēlēšanas, kurās par Kenijas prezidentu ievēlēja tā brīža viceprezidentu Viljamu Ruto.^[56]
• 28. augusts — Pakistāna pasludināja "klimata katastrofu" un lūdza starptautisku palīdzību, jo nesenajos plūdos valstī bojāgājušo skaits pārsniedza 1000, kas ir pasaulē nāvējošākie plūdi kopš 2017. gada. Vairākas valstis, kā arī ANO, apņēmās piešķirt finansējumu palīdzības sniegšanai.^[57][58]

Septembris

• 1. septembris — ANO publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka Ķīnas valdības uzturētās Sjiņdzjanas pāraudzināšanas nometnes un valsts izturēšanās pret uiguriem var tikt uzskatīti par noziegumiem pret cilvēci.^[59]
• 2. septembris — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: G7 valstis vienojās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam.^[60]
• 5. septembris — Liza Trasa ievēlēta par Apvienotās Karalistes premjerministri.^[61]
• 8. septembris — pēc savas mātes karalienes Elizabetes II nāves Čārlzs III kļuva par Apvienotās Karalistes un 14 citu Sadraudzības karalistes valstu jauno karali.^[62][63]
• 11. septembris — notika Zviedrijas parlamenta vēlēšanas, kurās galēji labējās partijas ieguva 176 no 349 parlamenta deputātu vietām; Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone paziņoja, ka atkāpsies no amata.^[64][65]
• no 14. līdz 25. septembrim — viesuļvētra Fiona, kuras vēja brāzmas sasniedza 160 km/h, skāra Gvadelupu, Puertoriko, Dominikānu, Lukajanas arhipelāgu, Bermudu salas un Kanādas austrumus.^[66]
• 16. septembris — Irānā sākās plaši protesti pēc tam, kad valsts Tikumības policijas apcietinājumā mira 22 gadus jaunā Mahsa Amini.^[67][68]
• 19. septembris — Vestminsteras abatijā, Londonā, notika Elizabetes II bēres. Pēc tam viņas zārks nogādāts Vindzoras pilī, lai viņu apbedītu karaļa Džordža VI piemiņas kapelā kopā ar vīru, vecākiem un māsu.^[69]
• 21. septembris — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: pēc ievērojama Ukrainas pretuzbrukuma valsts austrumos Putins Krievijā izziņoja "daļēju mobilizāciju" un draudēja ar kodolieročiem, sakot, ka "tas nav blefs."^[70] ASV prezidents Baidens nosodīja Putina vārdus, sakot ANO Ģenerālajai asamblejai, ka visām valstīm ir atkārtoti jāapņemas stiprināt kodolieroču neizplatīšanu.^[71]
• 25. septembris — notika Itālijas parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu (26%) saņēma labējā partija "Itālijas brāļi" (itāļu: Fratelli d'Italia).^[72] Novērotāji komentēja, ka kārtējā galēji labējo spēku uzvara Eiropas Savienībā liecina par izmaiņām kontinenta ģeopolitikā.^[73][74]
• 26. septembris — sekmīgi noritēja NASA rīkotais pirmās planētu aizsardzības tehnoloģijas tests, kura ietvaros kosmosa kuģis Double Asteroid Redirection Test (DART) ietriecās savā mērķī, asteroīdā Dimorphos, pārvietojoties ar ātrumu 14 000 jūdžu stundā (aptuveni 22 527 km/h).^[75]
• no 27. līdz 30. septembrim — viesuļvētra "Īans" skāra Kubu un ASV, nodarot katastrofālus postījumus abām valstīm — vismaz 114^[76] cilvēki tika nogalināti un aptuveni 10 000^[77] tika atzīti par pazudušiem, un bez elektrības palika miljoniem cilvēku, tostarp visā Kubā.^[78][79]
• 27. septembris — 2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā: Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka Zaporižjas apgabalā pievienošanos Krievijai esot atbalstījuši 93%, Hersonas apgabalā 87%, DTR 99%, bet LTR — 98% vēlētāju. Šis referendums un tā rezultāti tika plaši nosodīti, un Ukrainas, kā arī gandrīz visu pasaules valstu vadītāji, neatzina to rezultātus.^[80][81]
• 30. septembris — 2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā: Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Zaporižjas, Hersonas, Luhanskas un Doneckas apgabalu teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā.^[82] Pasaules līderi šo aneksiju atzina par starptautiskās kārtības apzinātu graušanu.^[83]

Oktobris

• 2. oktobris — notika Bulgārijas parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja bijušā premjera Boiko Borisova centriski labējā partija GERB. Šīs bija jau ceturtās parlamenta vēlēšanas Bulgārijā pēdējo 18 mēnešu laikā.^[84]
• 8. oktobris — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: notika sprādziens uz Krimas tilta, kas pār Kerčas šaurumu savieno Krimas pussalu un Krievijas teritoriju, kā rezultātā tilts cieta nopietnus bojājumus un bojā gāja trīs cilvēki.^[85] Divas dienas vēlāk, reaģējot uz Krimas tilta spridzināšanu, Krievija bombardēja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos.^[86]
• 20. oktobris — pēc tikai 45 amatā pavadītām dienām no amata atkāpās Lielbritānijas premjere Liza Trasa,^[87] kas kļuva par īsāko termiņu valdības vadītāja amatā visā valsts vēsturē.
• 25. oktobris — par jauno Lielbritānijas premjerministru ievēlēja bijušo finanšu ministru Rišī Sūneku; viņš ir pirmais aziātu izcelsmes premjerministrs Lielbritānijas vēsturē.^[88]
• 29. oktobris — Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā drūzmā Halovīna svinībās dzīvību zaudēja vismaz 158 cilvēku un 197 tika ievainoti.^[89]

Novembris

• 1. novembris — Labējā spārna un galēji labējo politisko partiju bloks, ko vada bijušais Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, ieguva 64 mandātu vairākumu, kas viņam, visticamāk ļaus trešo reizi kļūt par premjerministru.^[90][91][92]
• 6.—18. novembris — Ēģiptes pilsētā Šarm eš Šeihā notiek ANO Klimata pārmaiņu konference (COP27), kurā galvenā tēma ir klimata pārmaiņu mazināšana.^[93][94]
• 11. novembris — Krievijas iebrukums Ukrainā: Ukrainas spēki atguva Hersonu, vienīgo apgabala centru, ko Krievija bija ieņēmusi kopš iebrukuma sākuma.^[95][96]
• 15. novembris:
  • Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus.^[97][98]
  • Krievijas iebrukums Ukrainā: divas raķetes nokrita Polijas ciematā Pševoduvā, nogalinot divus cilvēkus.^[99]
• no 21. novembra līdz 18. decembrim — Katarā notika FIFA Pasaules kauss; kausu ieguva Argentīnas futbola izlase.^[100]

Decembris

• 5. decembris — ASV, Lorensa Livermoras laboratorijā pirmo reizi ar kodolsintēzes reaktoru panāca pozitīvu enerģijas bilanci — eksperimenta rezultātā ieguva 3,15 megadžoulus enerģijas, kas ir virs 50% vairāk, nekā izlietots eksperimenta veikšanai.^[101]
• 7. decembris:
  • Peru kongress atcēla no amata prezidentu Pedro Kastillo un izdeva viņu arestam, pēc tam, kad prezidents centās veikt valsts apvērsumu un pārtraukt kongresa darbību. Par prezidenti kļuva viceprezidente Dina Boluarte.^[102]
  • Ķīna paziņoja par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu visā valstī pēc protestiem pret stingro stratēģiju.^[103]
• no 7. līdz 19. decembrim — Monreālā notika ANO Bioloģiskās daudzveidības konference (COP15), kurā gandrīz 200 valstis pieņēma visaptverošu vienošanos par dabas aizsardzību, tostarp apņemšanos līdz 2030. gadam aizsargāt 30% zemes un okeānu.^[104][105]

Janvāris

• 2. janvāris:
  • Ēriks Valters Elsts (Eric Walter Elst), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā)
  • Ričards Līkijs (Richard Leakey), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā)
• 3. janvāris — Viktors Saņejevs (Виктор Санеев), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā)
• 6. janvāris:
  • Pīters Bogdanovičs (Peter Bogdanovich), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
  • Sidnijs Puatjē (Sidney Poitier), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā)
• 9. janvāris:
  • Tosiki Kaifu (海部 俊樹, Kaifu Toshiki), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā)
  • Bobs Segets (Bob Saget), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā)
• 10. janvāris — Herberts Ahternbušs (Herbert Achternbusch), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
• 11. janvāris:
  • Anatolijs Aļabjevs (Анатолий Алябьев), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā)
  • Davids Sasoli (David Sassoli), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā)
  • Ernests Šonekans (Ernest Shonekan), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
• 12. janvāris — Ronija Spektore (Ronnie Spector), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā)
• 13. janvāris — Žans Žaks Benekss (Jean-Jacques Beineix), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā)
• 14. janvāris — Rikardu Bufils (Ricardo Bofill), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā)
• 16. janvāris — Ibrahims Bubakars Keita (Ibrahim Boubacar Keïta), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā)
• 18. janvāris:
  • Fransisko Hento (Francisco Gento), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā)
  • Lūsija Herisa (Lusia Harris), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā)
  • Deivids Kokss (David Cox), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā)
  • Iveta Mimo (Yvette Mimieux), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā)
• 19. janvāris:
  • Hārdijs Krīgers (Hardy Krüger), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā)
  • Gaspārs Uljēls (Gaspard Ulliel), franču aktieris (dzimis 1984. gadā)
• 20. janvāris:
  • Haidija Bibla (Heidi Biebl), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā)
  • Meat Loaf (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)^[106]
• 21. janvāris — Luijs Andersons (Louis Anderson), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
• 22. janvāris:
  • Thiķ Ņat Haņs (Thích Nhất Hạnh), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā)
• 23. janvāris:
  • Keto Losaberidze (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā)
  • Tjerī Muglers (Thierry Mugler), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
• 24. janvāris — Silvesters Čolāns (Szilveszter Csollány), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā)
• 25. janvāris — Vims Jansens (Wim Jansen), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā)
• 30. janvāris — Leonīds Kuravļovs (Леонид Куравлёв), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā)

• 
  Ričards Līkijs
• 
  Pīters Bogdanovičs
• 
  Sidnijs Puatjē
• 
  Bobs Segets
• 
  Davids Sasoli
• 
  Thiķ Ņat Haņs
• 
  Leonīds Kuravļovs

Februāris

• 2. februāris — Monika Viti (Monica Vitti), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
• 3. februāris:
  • Kristoss Sartzetakis (Χρήστος Σαρτζετάκης), 9. Grieķijas prezidents (dzimis 1929. gadā)
  • Abu Ibrahims al Hašimi al Kuraiši (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), Irākas izcelsmes terorists, Islāma valsts kalifs (dzimis 1976. gadā)
• 5. februāris — Boriss Meļņikovs (Борис Мельников), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā)
• 6. februāris:
  • Ronijs Helstrems (Ronnie Hellström), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā)
  • Lata Mangeškara (लता मंगेशकर, Latā Maṅgeśkar), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
• 8. februāris — Liks Montaņjē (Luc Montagnier), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā)
• 12. februāris — Aivans Raitmans (Ivan Reitman), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā)
• 14. februāris — Borislavs Ivkovs (Борислав Ивков), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā)
• 19. februāris — Kakuiči Mimura (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā)
• 20. februāris — Oleksandrs Sidorenko (Олександр Сидоренко), padomju peldētājs (dzimis 1960. gadā)
• 24. februāris:
  • Dmitrijs Debelka (Дзмітрый Дебелка), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā)
  • Selija Kelermane (Sally Kellerman), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā)
  • Vitālijs Skakuns (Віталій Скакун), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā)
• 25. februāris — Oleksandrs Oksančenko (Олександр Оксанченко), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā)
• 28. februāris — Andrejs Suhoveckis (Андрей Суховецкий), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)

• 
  Monika Viti
• 
  Lata Mangeškara
• 
  Aivans Raitmans
• 
  Borislavs Ivkovs
• 
  Selija Kelermane

Marts

• 1. marts — Konrads Janis (Conrad Janis), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā)
• 2. marts — Volodimirs Struks (Володимир Струк), Ukrainas un Austrumukrainas prokrievisko separātistu politiķis (dzimis 1964. gadā)
• 4. marts:
  • Vitālijs Gerasimovs (Виталий Герасимов), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
  • Šeins Varns (Shane Warne), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā)
• 5. marts — Vladimirs Žoga (Владимир Жога), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā)
• 6. marts — Pavlo Li (Павло Лі), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā)
• 7. marts — Muhamads Rafiks Tarars (محمد رفیق تارڑ, Muhammad Rafiq Tarar), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
• 11. marts:
  • Rupija Banda (Rupiah Banda), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā)
  • Andrejs Koļesņikovs (Андрей Колесников), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
• 13. marts:
  • Brents Reno (Brent Renaud), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā)
  • Viljams Hērts (William Hurt), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā)
• 15. marts:
  • Oļegs Mitjajevs (Олег Митяев), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
  • Jūdžīns Pārkers (Eugene Parker), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)
• 16. marts — Andrejs Mordvičevs (Андрей Мордвичев), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā)
• 17. marts — Oksana Šveca (Оксана Швець), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā)
• 21. marts:
  • Ivans Kolonna (Ivanu Colonna), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā)
  • Sumeilu Bubeje Maiga (Soumeylou Boubèye Maïga), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
• 23. marts — Medlina Olbraita (Madeleine Albright), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā)
• 25. marts:
  • Teilors Hokinss (Taylor Hawkins), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā)
  • Jakovs Rezancevs (Яков Резанцев), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā)
• 27. marts — Ajazs Mitellibovs (Ayaz Mütəllibov), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā)

• 
  Pavlo Li
• 
  Viljams Hērts
• 
  Medlina Olbraita
• 
  Ajazs Mitellibovs

Aprīlis

• 1. aprīlis — Makss Levins (Макс Левін), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā)
• 2. aprīlis:
  • Estele Herisa (Estelle Harris), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā)
  • Mants Kvedaravičs (Mantas Kvedaravičius), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā)
• 5. aprīlis:
  • Nehemija Persofs (Nehemiah Persoff), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā)
  • Bjarni Trigvasons (Bjarni Tryggvason), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā)
• 6. aprīlis — Vladimirs Žirinovskis (Владимир Жириновский), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā)
• 12. aprīlis — Gilberts Gotfrīds (Gilbert Gottfried), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā)
• 13. aprīlis — Mišels Bukē (Michel Bouquet), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā)
• 14. aprīlis — Maiks Bosī (Mike Bossy), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā)
• 15. aprīlis — Liza Šeridane (Liz Sheridan), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
• 17. aprīlis — Katrīna Spaka (Catherine Spaak), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā)
• 20. aprīlis — Roberts Morss (Robert Morse), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā)
• 21. aprīlis:
  • Mvai Kibaki (Mwai Kibaki), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā)
  • Žaks Perēns (Jacques Perrin), franču aktieris (dzimis 1941. gadā)
• 22. aprīlis — Gijs Leflērs (Guy Lafleur), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā)
• 23. aprīlis — Orins Hečs (Orrin Hatch), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)
• 26. aprīlis — Klauss Šulce (Klaus Schulze), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
• 29. aprīlis — Andrejs Simonovs (Андрей Симонов), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā)

• 
  Estele Herisa
• 
  Vladimirs Žirinovskis
• 
  Gilberts Gotfrīds

Maijs

• 3. maijs — Staņislavs Šuškevičs (Станісла́ў Шушке́віч), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā)
• 8. maijs — Freds Vords (Fred Ward), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā)
• 10. maijs — Leonīds Kravčuks (Леонід Кравчук), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā)
• 11. maijs — Širīna Abu Akleha (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā)
• 13. maijs:
  • Halīfa bin Zājids al Nahjāns (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā)
  • Bens Rojs Motelsons (Ben Roy Mottelson), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā)
• 17. maijs — Vangelis (Βαγγέλης), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā)
• 18. maijs — Rolands Kalniņš, latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
• 22. maijs — Kanamats Botaševs (Канамат Боташев), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā)
• 26. maijs:
  • Endrū Flečers (Andrew Fletcher), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā)
  • Čiriako De Mita (Ciriaco De Mita), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
  • Rejs Liota (Ray Liotta), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
• 28. maijs — Bujars Nišani (Bujar Nishani), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā)

• 
  Staņislavs Šuškevičs
• 
  Leonīds Kravčuks
• 
  Vangelis
• 
  Endrū Flečers
• 
  Rejs Liota
• 
  Bujars Nišani

Jūnijs

• 6. jūnijs — Valērijs Rjumins (Валерий Рюмин), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
• 12. jūnijs — Filips Beikers Hols (Philip Baker Hall), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
• 17. jūnijs — Žans Luijs Trentiņāns (Jean-Louis Trintignant), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
• 19. jūnijs:
  • Ufe Ellemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā)
  • Genādijs Burbulis (Геннадий Бурбулис), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā)
• 20. jūnijs — Reģimants Adomaitis (Regimantas Adomaitis), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā)
• 23. jūnijs — Jurijs Šatunovs (Юрий Шатунов), krievu dziedātājs (dzimis 1973. gadā)
• 27. jūnijs — Džo Tērkels (Joe Turkel), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā)
• 28. jūnijs — Džinejts Arkins (Cüneyt Arkın), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā)

• 
  Valērijs Rjumins
• 
  Filips Beikers Hols
• 
  Žans Luijs Trentiņāns

Jūlijs

• 2. jūlijs:
  • Pīters Bruks (Peter Brook), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā)
  • Susana Dosamantesa (Susana Dosamantes), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā)
• 6. jūlijs — Džeimss Kāns (James Caan), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
• 8. jūlijs:
  • Šindzo Abe (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
  • Žuzē Eduardu duš Santušs (José Eduardo dos Santos), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
  • Tonijs Siriko (Tony Sirico), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
• 14. jūlijs — Ivana Trampa (Ivana Trump), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, Donalda Trampa pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā)
• 18. jūlijs — Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā)
• 21. jūlijs — Ūve Zēlers (Uwe Seeler), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā)
• 25. jūlijs:
  • Pols Sorvino (Paul Sorvino), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā)
  • Deivids Trimbls (David Trimble), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā)
• 29. jūlijs — Juris Hartmanis, latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
• 30. jūlijs:
  • Peta Kerola (Pat Carroll), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā)
  • Nišela Nikolsa (Nichelle Nichols), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)
• 31. jūlijs:
  • Bills Rasels (Bill Russell), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
  • Oleksijs Vadaturskis (Олексій Вадатурський), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā)
  • Aimans az Zavāhirī (أيمن محمد ربيع الظواهري), Ēģiptes teologs, Al-Qaeda līderis (dzimis 1951. gadā)

• 
  Džeimss Kāns
• 
  Šindzo Abe
• 
  Žuzē Eduardu duš Santušs
• 
  Ivana Trampa
• 
  Bills Rasels
• 
  Aimans az Zavāhirī

Augusts

• 1. augusts — Andrejs Rubins, Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)^[107]
• 5. augusts — Isejs Mijake (三宅 一生), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā)
• 7. augusts — Anatolijs Fiļipčenko (Анатолий Филипченко), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā)
• 8. augusts — Olīvija Ņūtona-Džona (Olivia Newton-John), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā)
• 11. augusts — Manuels Oheda (Manuel Ojeda), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā)
• 12. augusts — Volfgangs Petersens (Wolfgang Petersen), vācu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
• 14. augusts — Enna Heiča (Anne Heche), ASV aktrise (dzimusi 1969. gadā)
• 18. augusts — Džozefīne Tevsona (Josephine Tewson), angļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
• 20. augusts — Darja Dugina (Дарья Дугина), Krievijas žurnāliste (dzimusi 1992. gadā)
• 29. augusts — Šarlbi Dīna (Charlbi Dean), Dienvidāfrikas aktrise un modele (dzimusi 1990. gadā)
• 30. augusts — Mihails Gorbačovs (Михаил Горбачёв), padomju un Krievijas politiķis, PSKP ģenerālsekretārs, PSRS AP priekšsēdētājs, PSRS prezidents (dzimis 1931. gadā)

• 
  Isejs Mijake
• 
  Olīvija Ņūtona-Džona
• 
  Volfgangs Petersens
• 
  Enna Heiča
• 
  Mihails Gorbačovs

Septembris

• 1. septembris — Ravils Maganovs (Равиль Маганов), tatāru izcelsmes Krievijas uzņēmējs, oligarhs (dzimis 1954. gadā)
• 2. septembris — Frenks Dreiks (Frank Drake), ASV astronoms un astrofiziķis (dzimis 1930. gadā)
• 7. septembris — Mārša Hanta (Marsha Hunt), amerikāņu aktrise un aktīviste (dzimusi 1917. gadā)
• 8. septembris — Elizabete II (Elizabeth II), Apvienotās Karalistes karaliene (dzimusi 1926. gadā)
• 10. septembris — Viljams Klains (William Klein), ASV dzimis franču fotogrāfs un filmu veidotājs (dzimis 1926. gadā)
• 11. septembris — Alēns Taners (Alain Tanner), šveiciešu kinorežisors (dzimis 1929. gadā);
• 13. septembris — Žans Liks Godārs (Jean-Luc Godard), franču-šveiciešu kino kritiķis, režisors un scenārists (dzimis 1930. gadā)
• 14. septembris:
  • Henrijs Silva (Henry Silva), ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
  • Irēne Papa (Ειρήνη Παππά), grieķu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
• 16. septembris — Mahsa Amini (مهسا امینی), Irānas sieviete, kas tika nogalināta pēc aizturēšanas par nepareizu hidžāba nēsāšanu (dzimusi 2000. gadā)
• 17. septembris — Igors Masļeņņikovs (Игорь Масленников), padomju un krievu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
• 19. septembris — Valērijs Poļakovs (Валерий Поляков), padomju un krievu kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
• 27. septembris — Boriss Moisejevs (Барыс Маісееў), baltkrievu izcelsmes Krievijas dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs un aktieris (dzimis 1954. gadā)
• 28. septembris — Coolio, amerikāņu mūziķis, reperis, aktieris un producents (dzimis 1963. gadā)

• 
  Mārša Hanta
• 
  Elizabete II
• 
  Žans Liks Godārs
• 
  Irēne Papa
• 
  Coolio

Oktobris

• 2. oktobris — Sašīna Litlfetere (Sacheen Littlefeather), amerikāņu aktrise un aktīviste (dzimusi 1946. gadā)
• 4. oktobris — Loreta Linna (Loretta Lynn), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)
• 7. oktobris — Bills Nīders (Bill Nieder), ASV vieglatlēts (dzimis 1933. gadā)
• 9. oktobris — Bruno Latūrs (Bruno Latour), franču sociologs un antropologs (dzimis 1947. gadā)
• 11. oktobris — Andžela Lensberija (Angela Lansbury), angļu izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1925. gadā)
• 13. oktobris — Džeimss Makdivits (James McDivitt), ASV astronauts, lidotājs, aeronautikas inženieris (dzimis 1929. gadā)
• 14. oktobris — Robijs Koltreins (Robbie Coltrane), skotu aktieris (dzimis 1950. gadā)
• 15. oktobris — Abu al Huseins al Hašimi al Kuraši (أبو الحسن الهاشمي القرشي), Irākas izcelsmes terorists, Islāma valsts kalifs (dzimšanas gads nezināms)
• 17. oktobris — Junusi Turē (Younoussi Touré), Mali politiķis (dzimis 1941. gadā)
• 22. oktobris — Dītrihs Matešics (Dietrich Mateschitz), Austrijas uzņēmējs, Red Bull dibinātājs un līdzīpašnieks (dzimis 1944. gadā)
• 24. oktobris — Leslijs Džordans (Leslie Jordan), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1955. gadā)
• 26. oktobris — Pjērs Sulāžs (Pierre Soulages), franču gleznotājs, grafiķis un tēlnieks (dzimis 1919. gadā)
• 28. oktobris — Džerijs Lī Luiss (Jerry Lee Lewis), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)

• 
  Bruno Latūrs
• 
  Andžela Lensberija
• 
  Džeimss Makdivits
• 
  Robijs Koltreins

Novembris

• 1. novembris — Vilsons Kipruguts (Wilson Kiprugut), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1938. gadā)
• 7. novembris — Leslijs Filipss (Leslie Phillips), angļu aktieris, režisors un rakstnieks (dzimis 1924. gadā)
• 8. novembris — Dens Makkafertijs (Dan McCafferty), skotu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
• 9. novembris — Kirils Stremousovs (Кирило Стремоусов), ukraiņu politiķis, kolaborantu amatpersona Krievijas iebrukuma laikā (dzimis 1976. gadā)
• 10. novembris — Kevins Konrojs (Kevin Conroy), amerikāņu aktieris (dzimis 1955. gadā)
• 11. novembris:
  • Kīts Levens (Keith Levene), ASV mūziķis (dzimis 1957. gadā)
  • Svens Bertils Taube (Sven-Bertil Taube), zviedru mūziķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
• 12. novembris — Mehrans Karimi Naseri (مهران کریمی ناصری), Irānas bēglis, daudzus gadus nodzīvojis Šarla de Golla lidostā Parīzē (dzimis 1945. gadā)
• 16. novembris — Nikija Eikoksa (Nicki Aycox), ASV aktrise un mūziķe (dzimusi 1975. gadā)
• 17. novembris — Freds Brukss (Fred Brooks), ASV programmatūras inženieris un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
• 19. novembris:
  • Gregs Bērs (Greg Bear), ASV rakstnieks un ilustrators (dzimis 1951. gadā)
  • Džeisons Deivids Frenks (Jason David Frank), ASV aktieris un cīņas mākslas meistars (dzimis 1973. gadā)
• 24. novembris — Bērje Salmings (Börje Salming), zviedru hokejists (dzimis 1951. gadā)
• 25. novembris — Airīna Kara (Irene Cara), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1959. gadā)
• 26. novembris — Vladimirs Makejs (Уладзі́мір Маке́й), Baltkrievijas politiķis (dzimis 1958. gadā)
• 30. novembris:
  • Dzjans Dzemiņs (江泽民), Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs un Ķīnas prezidents (dzimis 1926. gadā)
  • Klarenss Giljards (Clarence Gilyard), ASV universitātes profesors un aktieris (dzimis 1955. gadā)
  • Marijs Halbergs (Murray Halberg), Jaunzēlandes vieglatlēts (dzimis 1933. gadā)
  • Kristiāna Hērbirgere (Christiane Hörbiger), Austrijas aktrise (dzimusi 1938. gadā)
  • Kristīna Makvī (Christine McVie), angļu mūziķe (dzimusi 1943. gadā)
  • Abū al Hasans al Hašemi al Kuraišī (أبو الحسن الهاشمي القرشي), Islāma valsts līderis (dzimšanas gads nezināms)

• 
  Leslijs Filipss
• 
  Freds Brukss
• 
  Bērje Salmings
• 
  Dzjans Dzemiņs
• 
  Kristīna Makvī

Decembris

• 1. decembris — Milēna Demonžo (Mylène Demongeot), franču aktrise (dzimusi 1935. gadā)
• 4. decembris:
  • Niks Boletjēri (Nick Bollettieri), ASV tenisa treneris (dzimis 1931. gadā)
  • Bobs Makgrāts (Bob McGrath), ASV aktieris, mūziķis, bērnu grāmatu autors (dzimis 1932. gadā)
  • Patriks Tambē (Patrick Tambay), franču autosportists (dzimis 1949. gadā)
• 5. decembris — Kērstija Elija (Kirstie Alley), ASV aktrise (dzimusi 1951. gadā)
• 6. decembris — Ādolfas Šleževičus (Adolfas Šleževičius), Lietuvas 6. ministru prezidents (dzimis 1948. gadā)
• 9. decembris — Džozefs Kitindžers, ASV Gaisa spēku komandieris (dzimis 1928. gadā)
• 11. decembris — Andželo Badalamenti, ASV komponists (dzimis 1937. gadā)
• 12. decembris:
  • Ivāns Farago (Faragó Iván), Ungārijas šahists (dzimis 1946. gadā)
  • Miroslavs Hermaševskis (Mirosław Hermaszewski), Polijas kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
• 13. decembris — Maxi Jazz, īstā vārdā Maksvels Freizers (Maxwell Fraser), britu mūziķis, reperis, dziedātājs, dziesmu autors un dīdžejs (dzimis 1957. gadā)
• 16. decembris — Siniša Mihajlovičs (Синиша Михајловић), Serbijas futbolists un treneris (dzimis 1969. gadā)
• 24. decembris:
  • Franko Fratīni (Franco Frattini), Itālijas politiķis (dzimis 1957. gadā)
  • Keitija Vitvorta (Kathy Whitworth), ASV golfere (dzimusi 1939. gadā)
• 29. decembris:
  • Eduards Artemjevs (Эдуард Артемьев), padomju un krievu komponists (dzimis 1937. gadā)
  • Rudžero Deodato (Ruggero Deodato), itāļu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1939. gadā)
  • Arata Isozaki (Arata Isozaki), japāņu arhitekts (dzimis 1931. gadā)
  • Pelē (Pelé), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
  • Edgars Savisārs (Edgar Savisaar), Igaunijas politiķis (dzimis 1950. gadā)
  • Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), angļu modes dizainere un uzņēmēja (dzimusi 1941. gadā)
• 30. decembris — Bārbara Voltersa (Barbara Walters), ASV televīzijas žurnāliste (dzimusi 1929. gadā)
• 31. decembris — Benedikts XVI (Benedictus PP. XVI), katoļu garīdznieks, Romas pāvests (dzimis 1927. gadā)

• 
  Kērstija Elija
• 
  Miroslavs Hermaševskis
• 
  Siniša Mihajlovičs
• 
  Edgars Savisārs
• 
  Pelē
• 
  Benedikts XVI

• Ekonomikā — Bens Bernanke, Daglass Daimonds un Filips Dibvigs^[108]
• Fizikā — Alēns Aspekts, Džons Klausers un Antons Ceilingers^[109]
• Fizioloģijā vai medicīnā — Svante Pēbo^[110]
• Ķīmijā — Karolīna Bertoci, Mortens Meldāls un Karls Berijs Šārpless^[111]
• Literatūrā — Annija Erno^[112]
• Miera veicināšanā — Aless Beļackis, Krievijas cilvēktiesību organizācijai "Memoriāls" un Ukrainas cilvēktiesību organizācijai "Pilsonisko brīvību centrs"^[113]