Interlingve
- Nejaukt ar interlingva.
Interlingve[1] (interlingue), sākotnēji zināma ar nosaukumu okcidentāle (occidental, izrunā: [oktsidenˈtaːl]), ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru izveidoja 1922. gadā un pārdēvēja 1949. gadā. Valodu izveidoja Igaunijā dzīvojošais vācbaltiešu valodnieks Edgars de Vāls. Vārdu krājuma pamatā ir jau esoši dažādu valodu vārdi, kā arī tiek izmantota atvasinājumu sistēma ar atpazīstamiem priedēkļiem un piedēkļiem. Pirms Otrā pasaules kara interlingve Eiropā bija populāra; tās tekstus un gramatiku regulāri publicēja žurnāls Cosmoglotta. 1948. gadā nomira valodas izveidotājs Edgars de Vāls. 1949. gadā valodas nosaukums tika pārdēvēts no okcidentāles uz interlingvi, tādā veidā cerot uz ciešāku sadarbību ar citu mākslīgo valodu — interlingvu. Pēc pārdēvēšanas valodas popularitāte strauji samazinājās, bet, līdz ar interneta attīstību 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, tā atkal kļuva atpazīstama.
| Interlingve | ||
|---|---|---|
| Interlingves logo: |  | |
| Izruna: | IPA: [interˈliŋɡwe] | |
| Izveidojuši: | Edgars de Vāls | 1922.g. |
| Pielietojums: | Starptautiska palīgvaloda | |
| Pratēju skaits: | ||
| Kategorija (lietojums): | Mākslīgā valoda Starptautiska palīgvaloda Interlingve | |
| Rakstība: | latīņu raksts | |
| Regulators: | nav regulators | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ie | |
| ISO 639-2: | ile | |
| ISO 639-3: | ile | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Gramatika
Interlingves vārdu krājuma pamatā ir jau esoši dažādu valodu vārdi, kā arī tiek izmantota atvasinājumu sistēma ar atpazīstamiem priedēkļiem un piedēkļiem.
Interlingves alfabēts balstās uz latīņu rakstu, un tajā ir 26 burti: a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, t, u, v, w, x, y un z.
Noteiktais artikuls vienmēr un tikai ir le, neatkarīgi no vārda dzimtes vai gramatiskā skaitļa, piemēram, le matre (māte), le patre (tēvs), le infantes (bērni). Ja ir prievārdi a vai de, tad noteiktais artikuls pārvēršas par al vai del. Savukārt nenoteiktais artikuls vienmēr ir un, arī neatkarīgs no dzimtes, piemēram, un femina (sieviete), un homine (vīrietis), un animal (dzīvnieks).
Lietvārdus, kas vienskaitlī beidzās ar patskani, daudzskaitlī papildina ar izskaņu -s, bet, ja vārds beidzās ar līdzskani, tad daudzskaitlī pievieno izskaņu -es, piemēram, le lingua – le linguas (valoda – valodas), un nation – multe nationes (nācija – nācijas). Izņēmums, ja lietvārds beidzās ar burtu c, tad daudzskaitlī pievieno burtu h un izskaņa ir -ches, piemēram, un choc – plure choches (šoks – šoki).
Literatūra
Lielākoties literārie teksti interlingvē publicēti žurnālā Cosmoglotta. Šajā valodā ir publicēti gan oriģināldarbi, gan tulkojumi.
Dažas grāmatas interlingves valodā ir šādas:
- Kajš, Jan Amos (1938) Krasina, raconta del subterrania del Moravian carst,
- Podobský, Jaroslav (1935/1947) Li astres del Verne,
- Costalago, Vicente (2021) Li sercha in li castelle Dewahl e altri racontas,[2]
- Costalago, Vicente (2021) Antologie hispan,[3]
- Costalago, Vicente (2021) Fabules, racontas e mites,[4]
- Costalago, Vicente (2021) Li tresor de Fluvglant.[5]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Interlingve.
