Kalifornijas pussala
Kalifornijas pussala (spāņu: Península de Baja California) vai Lejaskalifornija (Baja California)[1] ir ap 1250 km gara un no 48 līdz 240 km plata pussala Ziemeļamerikas dienvidrietumos, Meksikā. Izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un atdala Kalifornijas līci no Klusā okeāna. Administratīvi ietilpst Meksikas Lejaskalifornijas un Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstīs. Pussalas austrumu daļā vulkānisku un kristālisku kalnu masīvi; augstākā virsotne ir Djablo smaile (3096 m vjl) Sanpedro Martira grēdā. Rietumu daļā galvenokārt plakankalnes un piekrastes zemienes. Vairāki tuksneši un pustuksneši; lielākais — Viskaino tuksnesis pussalas vidusdaļā.
| Kalifornijas pussala | |
|---|---|
| Península de Baja California | |
 Ainava pussalas dienvidos | |
  Kalifornijas pussala  Kalifornijas pussala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļamerika |
| Koordinātas | 28°0′0″N 113°30′0″W / 28.00000°N 113.50000°W 113°30′0″W / 28.00000°N 113.50000°W |
| Platība | 143 396 km² |
| Garums | 1250 km |
| Platums | 240 km |
| Augstākais kalns | Djablo smaile 3096 m |
| Administrācija | |
| Valsts |  Meksika |
| Štats | Lejaskalifornija, Dienvidu Lejaskalifornija |
 Kalifornijas pussala Vikikrātuvē | |
Kalifornijas nosaukums pirmoreiz parādījies spāņu rakstnieka Garsi Rodrigesa de Montalvo (Garci Rodríguez de Montalvo) 1510. gadā publicētajā romānā "Esplandiešu piedzīvojumi" (Las Sergas de Esplandián), kurā aprakstīta sala rietumos no Rietumindijas, kuru apdzīvo melnas sievietes un vada karaliene Kalifa. Kad spāņi 16. gadsimta pirmajā pusē sasniedza pussalu (sākotnēji kartēs tika zīmēta kā sala), tai un zemēm uz ziemeļiem no tās tika dots Kalifornijas nosaukums.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalifornijas pussala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)