Karbonātu minerāls
Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-. Zemes garozā vieni no izplatītākajiem minerāliem. Visbiežāk sastopamie minerāli ir kalcīts, dolomīts un aragonīts, kuri veido tādus izplatītus iežus kā kaļķakmeni, marmoru, dolomītu. Šie ieži veidojas marīnos apstākļos, jūru vai okeānu gultnēs izgulsnējoties un uzkrājoties planktona organismu atliekām. Aragonītam ir liela loma bioloģijā — tas veido daudzu dzīvo organismu ārējo čaulu.
Vairāki karbonāti kalpo par nozīmīgām rūdām: no siderīta iegūst dzelzi, rodohrozīts ir mangāna izejviela utt.
Karbonāta jonam ir raksturīga trigonālā singonija — šo jonu veido oglekļa atoms, kas novietots trīs skābekļa atomu veidota vienādmalu trijstūra centrā. Tāpēc arī daudziem karbonātu minerāliem piemīt trigonālā singonija.
Karbonāti parasti ir salīdzinoši mīksti, sālsskābē viegli šķīstoši. Pazīstami ap 80 karbonātu minerāli, no kuriem vairums ir reti.
Karbonātu klasē nereti iekļauj nitrātus, borātus un jodātus.
Karbonātu minerālu piemēri
Anhidrītu karbonāti
- Kalcīta grupa: Trigonālā singonija
- Kalcīts CaCO3
- Gaspeīts (Ni,Mg,Fe2+)CO3
- Magnezīts MgCO3
- Otavīts CdCO3
- Rodohrozīts MnCO3 — mangāna rūda
- Siderīts FeCO3 — dzelzs rūda
- Smitsonīts ZnCO3 — cinka rūda
- Sferokobaltīts CoCO3
- Aragonīta grupa: Ortorombiskā singonija
Anhidrītu karbonāti ar kompleksu sastāvu
- Dolomīta grupa: Trigonālā singonija
- Ankerīts CaFe(CO3)2
- Dolomīts (minerāls) CaMg(CO3)2
- Minrekordīts CaZn(CO3)2
- Baritokalcīts BaCa(CO3)2
Karbonāti ar hidroksilgrupu vai halogēnu
- Karbonāti ar hidroksilgrupu: Monoklīnā singonija
- Azurīts Cu3(CO3)2(OH)2
- Hidrocerusīts Pb3(CO3)2(OH)2
- Malahīts Cu2CO3(OH)2
- Rozazīts (Cu,Zn)2CO3(OH)2
- Fosgenīts Pb2(CO3)Cl2
- Hidrocinkīts Zn5(CO3)2(OH)6
- Aurikalcīts (Zn,Cu)5(CO3)2(OH)6
Hidratētie karbonāti
- Natrons Na2CO3·10(H2O)
- Lansfordīts MgCO3·5(H2O)
- Cellerīts Ca(UO2)(CO3)2·5(H2O)