Klasiskais liberālisms
Klasiskais liberālisms ir politiskā ideoloģija un liberālisma atzars, kas atbalsta un stimulē brīvo tirgu ar valsts neiesaistīšanos ekonomikā; pilsoniskās brīvības saskaņā ar likuma varu, uzsvaru liekot uz ierobežotu valdību, ekonomisko brīvību un politisko brīvību. Tas tika izstrādāts 19. gadsimta sākumā, balstoties uz iepriekšējā gadsimta politiskajām un ekonomiskajām idejām, reaģējot uz urbanizāciju un rūpniecisko revolūciju Eiropā un Ziemeļamerikā.[1][2][3]
Klasiskais liberālisms, pretēji liberālajām nozarēm, piemēram, sociālajam liberālismam, negatīvāk raugās uz sociālo politiku, nodokļiem un valsts iesaistīšanos indivīdu dzīvē, un tas atbalsta deregulāciju.[4] Līdz Lielajai depresijai un sociālā liberālisma uzplaukumam to lietoja zem ekonomiskā liberālisma nosaukuma. Kā termins klasiskais liberālisms tika lietots retronīmā, lai atšķirtu agrāko 19. gadsimta liberālismu no sociālā liberālisma.[5] Pēc mūsdienu standartiem Amerikas Savienotajās Valstīs vienkāršs liberālisms bieži nozīmē sociālo liberālismu, bet Eiropā un Austrālijā vienkāršs liberālisms bieži nozīmē klasisko liberālismu.[6][7]