Lizuma pagasts
Lizuma pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un Rankas pagastiem.
| Lizuma pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
| ||||
| Novads: | Gulbenes novads | |||
| Centrs: | Lizums | |||
| Kopējā platība:[1] | 107,7 km2 | |||
| • Sauszeme: | 105,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,8 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 200 | |||
| Blīvums (2023): | 11,3 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Lisohn | |||
| krievu: | Лизумская | |||
 Lizuma pagasts Vikikrātuvē | ||||
Daba
Pagasts izvietojies Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu nomalē. Ziemeļu daļa atrodas Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā un ir bagāta ar mežiem un kūdrājiem, bet dienvidu daļa — Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā. Vairāki pauguri pārsniedz 150 m augstumu — Pereškalns atrodas 182,1 m vjl. Pagasta austrumu daļā netālu no Smiltenes — Gulbenes lielceļa atrodas Augstie kalni (151,4 m). Augsto kalnu meža masīvs 177 ha platībā noteikts kā dabas parks.
Hidrogrāfija
Upes
Azanda, Gauja, Gosupe, Sece, Uriekste.
Ezeri
Lejas dīķis.
Vēsture
Lizuma muiža sākotnēji piederēja Tīzenhauzeniem, bet vēlāk to ieguva Medums. 1629. gadā kā muižas īpašnieks minēts Antoniuss Morrie, bet 1657. gadā — Meijers. No 1781. gada muiža nonāca barona Malamas īpašumā, līdz beidzot 1836. gadā par īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta.
1935. gadā Cēsu apriņķa Lizuma pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 1791 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lizuma un Velēnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lizuma ciems ietilpis Gaujienas (1949-1956) un Gulbenes (pēc 1956. g.) rajonos. 1951. gadā Lizuma ciemam pievienoja likvidēto Velēnas ciemu, 1960. gadā — Sinoles ciema kolhoza «Spars» teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Sinoles ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lizuma pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Lizuma muižas kungu māja, celta 19. gadsimta vidū historisma stilā ar neogotikas stila fasādes apdari un astoņstūru torni. Iekštelpās koka apdares darbus veica Aleksandrs Knoks. Viņš darināja interjera apdari Zilajā (Mednieku) zālē, kas ir viena no greznākajām telpām pilī. 1936./37. gadā pilī iekārtota skola, kas šeit atrodas arī tagad.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Lizums (pagasta centrs), Grūšļi, Gužīlas, Kolaņģi, Velēna, Velēnmuiža.
Ievērojamas personības
- Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā Jānis Jaunzemis (1858-1929), rakstnieks