Londonas Sitija

Londonas Sitija
Londonas Sitija;
	pilsēta
City of London
; Karogs	; Ģerbonis
	Moto: Domine Dirige Nos
	Londonas Sitija Londonas Sitija
	Koordinātas: 51°30′56″N 0°05′35″W / 51.51556°N 0.09306°W 0°05′35″W / 51.51556°N 0.09306°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Londona
Dibināta	47
Vardi	25
Platība
• Kopējā	2,9 km2
Augstums	21 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	8 618
• blīvums	2 971,7/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
Pasta kodi	EC, WC, E
Mājaslapa	www.cityoflondon.gov.uk
	Londonas Sitija Vikikrātuvē

Londonas Sitija (angļu: City of London — 'Londonas pilsēta'), bieži arī Sitija (City), ir Londonas vēsturiskais centrs, ap kuru ir izaugusi pašreizējā pilsēta. Juridiski tai ir gan pilsētas, gan ceremoniālās grāfistes statuss. Londonas Sitijas robežas ir palikušas nemainīgas kopš viduslaikiem un tagad tā ir tikai neliela Londonas metropoles daļa. Bieži to sauc arī par kvadrātjūdzi (angļu: Square Mile), jo tās platība ir gandrīz viena kvadrātjūdze (2.6 km²).

Viduslaikos Sitija bija pati Londonas pilsēta, kas pastāvēja atsevišķi no tuvējās Vestminsteras, kura savukārt vēlāk pārtapa par Vestminsteras pilsētu. Pašlaik Londona ir daudz lielāka teritorija, kas iekļauj abas kādreizējās pilsētas. Londonas Sitija joprojām ir Londonas pilsētas centrs, taču lielākā daļa administratīvo funkciju (izņemot finanšu sfēru) tagad atrodas Vestendā. Londonas Sitija pašlaik ir ievērojams biznesa un finanšu centrs un līdzās Ņujorkai ir viens no vadošajiem globālajiem finanšu centriem. Sitijas iedzīvotāju skaits ir mazāks par 10 000, taču tā nodarbina ap 340 000 profesionālu strādnieku galvenokārt finanšu sektorā, stipri noslogojot pilsētas transporta sistēmu sastrēgumstundās. To var uzskatīt par vienu no bagātākajām kvadrātjūdzēm pasaulē.

Londonas Sitijas administratīvais statuss nav tāds kā pārējiem 32 Londonas rajoniem (borough) — tā ir ceremoniālā grāfiste, kuru pārvalda Londonas Sitijas Korporācija. Šo īpašo statusu nodrošina gadsimtiem ilgušās privilēģijas, ko Londonas Sitijai garantēja karaļi un kas līdz pat šim laikam nav tikušas pārskatītas. Līdz ar to Sitija ir vismazākā Anglijas ceremoniālā grāfiste gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā.

Vēsture

Londonu dibināja romieši ap mūsu ēras 47. gadu. Laikā no 190. līdz 225. gadam tika uzbūvēts pilsētas mūris un kopš tā laika pilsētas (Sitijas) robežas nav daudz mainījušās, lai gan romiešu laikā pilsētas rietumu robeža bija tikai līdz Flītas upei, bet Temza bija platāka, līdz ar to upes krasta līnija bija vairāk uz ziemeļiem nekā mūsdienās. Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota anglosakšu karaļa Alfrēda Lielā laikā.Alfrēds rūpējās, lai pilsētā būtu pietiekoši naktsmāju tirgotājiem. Tika atjaunots Londonas tilts. 10. gadsimtā karalis Etelstāns garantēja Londonai tiesības uzturēt astoņas monētu kaltuves, kas pierāda pilsētas bagātību, jo Vinčesterā, kas tolaik bija Anglijas galvaspilsēta, bija tikai sešas kaltuves.

Pēc Kaujas pie Hastingsas 1066. gadā, Viljama I Iekarotāja armija devās uz Sautvarku, taču nespēja ieņemt ne Londonas tiltu, ne pašu pilsētu. Kad normāņi ieņēma apkārtējās teritorijas, anglosakšu dižciltīgie kapitulēja. Viljams izteica atzinību Londonas aizstāvju sparam un 1075. gadā piešķīra pilsētai noteiktas privilēģijas. Londonas Sitija bija viena no retajām vietām, kur anglosakši saglabāja zināmu varu. Lai pilsētu kontrolētu, Viljams lika uzcelt Londonas Taueru, Beinarda pili un Monfičetas pili.

1132. gadā karalis Henrijs I Londonai piešķīra grāfistes statusu. Ar 1141. gadu datējami Londonas Sitijas Korporācijas kā pilsētas administrācijas pirmssākumi. Pilsēta smagi cieta no diviem ugunsgrēkiem, 1212. gadā pilsēta nodega daļēji un gandrīz pilnībā 1666. gada ugunsgrēkā, ko sauc par Lielo Londonas ugunsgrēku.

19. gadsimtā un gandrīz visa 20. gadsimta laikā Sitijas iedzīvotāju skaits samazinājās, jo daudzas dzīvojamās mājas tika nojauktas, lai to vietā būvētu biroju ēkas. 70. gados Sitijā tika sākta daudzstāvu biroju ēku celtniecība. 1980. gadā pabeigtais 183 m augstais Tower 42 bija pirmais Lielbritānijas debesskrāpis.

Iedzīvotāji

Londonas Sitijas iedzīvotāju etniskais sastāvs pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem bija 84,6% baltādsinie, 6,8% Dienvidāzijas izcelsmes, 2,6% melnādainie, 2,3% jauktas rases un 2,0% ķīnieši.

Iedzīvotāju skaita dinamika
Gads	Iedzīvotāji
1700	208.000
1750	144.000
1801	128.129
1841	123.563
1881	50.659
1901	26.846
1921	13.709
1951	5.324
1971	4.234
2001	ap 7.400

Debesskrāpji

Augstākās būves Londonas Sitijā:

Pozīcija	Nosaukums	Uzcelts	Lietojums	Augstums		Stāvi	Vieta
Pozīcija	Nosaukums	Uzcelts	Lietojums	metros	pēdās	Stāvi	Vieta
1	Tower 42	1980	Ofisi	183	600	42	Londonas Sitija
2	30 St Mary Axe ("Gurķis")	2003	Ofisi	180	590	40	Londonas Sitija
3	Broadgate Tower	2008	Ofisi	164	538	35	Londonas Sitija
4	CityPoint	1967	Ofisi	127	417	36	Londonas Sitija
5	Willis Building	2007	Ofisi	125	410	26	Londonas Sitija
6	Aviva Tower	1969	Ofisi	118	387	28	Londonas Sitija
7	99 Bishopsgate	1976	Ofisi	104	340	26	Londonas Sitija
8	Stock Exchange Tower	1970	Ofisi	103	339	27	Londonas Sitija

Plānotie vai nepabeigtie objekti, kas būs augstāki par 150m:

Nosaukums	Augstums		Stāvi	Vieta	Statuss
Nosaukums	metros	pēdās	Stāvi	Vieta	Statuss
The Pinnacle ("Helter Skelter")	288	945	63	Londonas Sitija	Tiek būvēts
Heron Tower	246	806	47	Londonas Sitija	Tiek būvēts
The Leadenhall Building ("Siera rīve")	225	737	48	Londonas Sitija	Tiek būvēts
100 Bishopsgate	165	542	39	Londonas Sitija	Apstiprināts
20 Fenchurch Street ("Walkie Talkie")	160	525	39	Londonas Sitija	Tiek būvēts

Ievērojamas vietas

Svētā Pāvila katedrāle
Ģildes nams
Anglijas Banka
Londonas sienas
Londonas Muzejs
Tauera tilts
Royal Exchange (Karaliskā birža)
Old Bailey (Centrālā kriminālā tiesa)
Tower 42
30 St Mary Axe ("Gurķis")

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Londonas Sitija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
City of London Corporation (angliski)
Visit the City (angliski)
Museum of London (angliski)

Search