Mahājānas budisms
Mahājānas budisms ir viens no diviem galvenajiem budisma novirzieniem (otrs ir Teravāda). Tas ir arī termins, ar kuru klasificē budisma filozofiju un prakses. Mahājānas budisms radās Indijā, no kurienes tas izplatījās vairākās citās Āzijas valstīs: Ķīnā,[1] Japānā, Vjetnamā, Korejā, Singapūrā, Taivānā, Nepālā, Tibetā,[2] Butānā un Mongolijā. Mahājānas budismu dēvē arī par lielajiem ratiem un parasti tālāk dala tantriskā budismā un dzenbudismā.
Nāgārdžuna
Nāgārdžuna bija otrā gadsimta Indijas budists, skolotājs, viens no svarīgākiem, visvairāk studētiem Mahājānas filozofiem. Viņš bija "Madjāmakas" (Vidus ceļa) skolas dibinātājs.[3] Nāgārdžuna kļuva par Nālandas budistu universitātes [4] abatu un pēc nostāstiem izraidīja 8000 nedisciplinētu mūku.[5]
Ķīniešu kanons
Termini Ķīniešu budistu kanons un "Dižā rakstu krātuve" attiecas uz visu kanonisko Mahājānas literatūras kopumu ķīniešu,[6] japāņu, korejiešu un vjetnamiešu budismā.[7]
Mahājānas budisms rietumos
Pirmo budistu templi ASV uzcēla 1853. gadā ķīniešu imigranti Sanfrancisko, Kalifornijā.[8]
Atsauces
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mahayana |