Mongoļu iebrukums Eiropā

Mongoļu iebrukums Eiropā notika 13. gadsimtā, kad Mongoļu impērija iebruka Eiropā, ceļā iznīcinot austrumslāvu valstis, kā Kijeva un Vladimira. Mongoļu iebrukumi sasniedza arī Centrāleiropu, kas noveda pie kariem, kuri izraisija sadrumstalotu Poliju, kā piemēram Legņicas kauja (1241. gada 9. aprīlī) un Mohi kauja (1241. gada 11. aprīlī) Ungārijas karalistē.^[13]

Mongoļu iebrukums Eiropā
Mongoļu iebrukums Eiropā, 1236-1242
Datums a) 1236–1240 b) vēlais 1240–1241 c) 1241 d) 1241–1242 e) 1241 f) 1242 g) 1242 h) 1291 Vieta Austrumeiropa and Centrāleiropa Eiropa a) Modernā Krievija, Ukraina un Baltkrievija b) Daļas no dienvidu un austrumu Polija c) Čehu zemes d) Viduslaiku Ungārija e) Horvātijas karaliste f) Dienvidu Austrija g) Bulgārija h) Serbija Iznākums a) Izšķiroša Mongoļu uzvara, rezultējoties Kijevas Krievzemes valdībam pārtopot par vasaļiem Mongoļu impērijas Zelta Ordai. b) Izšķiroša Mongoļu uzvara, Polija smagi iekarota. c) Čehu uzvara, Mongoļi iebruka Morāvijas un Silesijas daļās, bet pateicoties Bohēmijai tika atstumti. d) Izšķiroša Mongoļu uzvara, Ungārija izpostīta; daļas integrētas Mongoļu impērijā. e) Horvātu uzvara, Mongoļi sagrāba lielāko daļu Horvātijas, bet nespēj sagrābt pateicoties pretestībai. f) Austrijas uzvara, Mongoļu iebrukumi atstumti. g) Mongoļu uzvara, Bulgārija pārtop par vasali Zelta Ordai. h) Serbu uzvara, Serbija atzīst Mongoļu impērijas Zelta Ordas pārākumu. Teritoriālās izmaiņas a) Kijevas Krievzeme valdības pievienotas Mongoļu impērijai. b) Polijas Karaliste pakļāvas Mongoļu iebrukumiem. d) Daļas no Ungārijas Karalistes kontrolēja Mongoļu impērija.
Karotāji
Zelta Orda (Mongoļu impērija)	a) Kijevas Krievzeme valdības: Kieva Čerņihiva Vladimiras-Suzdaļas kņazi Galicia-Volhynia Novgorodas Republika Rjazaņa valdība Volgas Bulgāri Alani Kumani Adigi Ziemeļkaukāza cilvēki b) Polish duchies: Silesia Mazovijas kņazi Lesser Poland Greater Poland Opole c) Bohēmijas karaliste Moravian Magraviate d) Ungārijas Karaliste Templiešu ordenis e) Horvātijas karaliste f) Austrijas erchercogiste g) Otrā Bulgārijas cariste h) Serbijas karaliste (viduslaiku)
Komandieri un līderi
a) Batuhans Möngke Khan Subutajs Jebe Burundai Berke Orda Gujuks b) Baidar (iespējams  †) Kadans Orda Khan c) Batuhans Subutajs Shiban Berke Burundai d) Batuhans Kadans	a) Princis Mstislavs Mstislavičs Princis Yuri II of Vladimir † Princis Mstislavs III (kara gūsteknis) Princis Mstislavs II Khan Köten Princis Daniel of Galicia b) Hercogs Henrijs II † Mieszko II the Fat Vojevods Włodzimierz † Sulislavs † Vojevods Pakoslavs † c) Karalis Vāclavs I Pšemisls Markgrāfs Boleslaus Děpolt  † d) Karalis Béla IV ArhibīskapsUgrin Csák  † Arhibīskaps Matthias Rátót † Palatine Denis Tomaj  † e) Karalis Bēla IV Ārpāds Galīcijas-Lodomērijas Kolomans (miris no ievainojumiem) f) Austrijas Hercogs Frederiks II g) Cars Kaliman I of Bulgaria h) Karalis Milutins
Spēks
a) Nezināms b) 10,000 kavalērija (viena Tumenu vienība)[1] d) 15,000–30,000 kavalērija (mūsdienu avoti)[2] citas aplēses: 70,000[3] 25,000[4][5]	a) 25,000–50,000 iekļaujot garnizonus un ˞˞Kumānus [6] b) ~10,000 karavīri (2,000–8,000 Legņicā)[7] d) 10,000–15,000 karavīri (mūsdienu avoti)[8] citas aplēses: 80,000[9] 25,000[4][5]
Zaudējumi
a) Minimāls b) Minimāls d) Daži simti karavīru nogalināti[10] f) 300–700 karavīri nogalināti	a) 500,000 iedzīvotāji[11] tūkstošiem karavīru b) Smagi d) 10,000–20,000 karavīri nogalināti[5][12] 300,000–500,000 civilians[5] f) 100 karavīri nogalināti

Uzbrukumus plānoja mongoļu karavadonis Subutajs (1175—1248) un komandēja Batuhans (ap 1207—1255) un Kadans (ap 1261), kas abi bija Čingishana mazdēli. Eiropas valdnieki sāka saprast, ka viņiem ir jāsadarbojās lai spētu pretoties mongoļu invāzijai.^[14]