1990. gads

Janvāris

• 4. janvāris - 307 cilvēki gāja bojā dzelzceļa katastrofā Pakistānā.
• 11. janvāris - Lietuvā notika 300 000 liela cilvēku demonstrācija par neatkarības atgūšanu.
• 31. janvāris - Maskavā, Krievijā atvēra pirmo McDonald's restorānu.

Februāris

• 11. februāris - pēc 27 gadiem cietumā Nelsons Mandela tika atbrīvots.
• 26. februāris - PSRS piekrita atsaukt 73 500 cilvēku lielu karaspēku no Čehoslovākijas.

Marts

• 1. marts — ugunsgrēkā "Sheraton" viesnīcā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā gāja bojā 16 cilvēki.
• 11. marts — Lietuvas PSR Augstākā padome pasludināja Lietuvas neatkarību no PSRS uz Lietuvas republikas atjaunošanas pamata (LR proklamēšanas datums - 1918. gada 16. februāris).
• 15. marts — PSRS paziņoja, ka Lietuvas neatkarības deklarācija ir nederīga.
• 17. marts — Padomju Savienība uzsāka Lietuvas ekonomisko blokādi.
• 21. marts — Namībija kļuva neatkarīga.
• 24. marts — par Uzbekistānas prezidentu kļuva Isloms Karimovs.

Aprīlis

• 15. aprīlis - saindēšanās ar ēdienu nogalināja 450 viesus saderināšanās viesībās Utarpradēšā.
• 24. aprīlis - VFR un VDR piekrita apvienot ekonomiku un valūtu 1. jūlijā.

Maijs

• 4. maijs — Latvija pasludināja neatkarību no PSRS.
• 5. maijs:
  • Dienvidslāvijas pilsētā Zagrebā notika 35. Eirovīzijas dziesmu konkurss.
  • Dibināta Polijas Tautas partija.
• 15. maijs — par Dienvidslāvijas 14. prezidentu kļuva Borisavs Jovičs.
• 22. maijs — Jemenas Arābu Republikas un Jemenas TDR līderi paziņoja par valstu apvienošanu Jemenas Republikā.
• 24. maijs — Edmontonas "Oilers" Stenlija kausa izcīņas finālturnīrā pārspēja Bostonas "Bruins" un piekto reizi kļuva par NHL čempioniem.
• 30. maijs - Sanāk pirmā jaunā Horvātijas parlamenta sēde.

Jūnijs

• 12. jūnijs — Krievijas Federācijas parlaments formāli pasludina tās suverenitāti.
• 14. jūnijs — Detroitas "Pistons", pārspējot Portlendas "Trail Blazers", kļuva par NBA čempioniem.
• 30. jūnijs — par Dienvidslāvijas 14. prezidentu kļuva Stefans Mesičs.

Jūlijs

• 2. jūlijs — izveidota Mjanmas Centrālā banka.
• 8. jūlijs — Rietumvācijas futbola izlase ar 1:0 pārspēja Argentīnu un kļuva par čempioniem 1990. gada Pasaules kausā futbolā.
• 27. jūlijs — Baltkrievija pasludināja neatkarību no PSRS.

Augusts

• 8.— 20. augusts — Argentīnā notika Pasaules čempionāts basketbolā.
• 23. augusts — VDR un VFR paziņoja, ka apvienosies 3. oktobrī.

Septembris

• 2. septembris - Piedņestra pasludināja savu neatkarību no Moldāvijas PSR, lai gan neviena valsts to līdz šim neatzīst.
• 18. septembris - Atlanta tika izvēlēta par 1996. gada vasaras olimpisko spēļu mājvietu.

Oktobris

• 3. oktobris - VDR un VFR pabeidza apvienošanās procesu un kļuva par vienotu Vāciju.

Novembris

• 12. novembris - Akihito kļuva par 125. Japānas imperatoru.
• 13. novembris - tika atvērta pirmā mājas lapa vispasaules tīmeklī.
• 28. novembris - Mārgarita Tečere atkāpās no Lielbritānijas premjerministres amata, viņas vietu turpmāk ieņēma partijas biedrs Džons Meidžors.

Decembris

• 9. decembris — Slobodans Miloševičs kļuva par Dienvidslāvijas prezidentu.
• 21. decembris — Zagrebā izveidota Horvātijas Nacionālā banka.

• 7. janvāris — Gregors Šlīrencauers (Gregor Schlierenzauer), Austrijas tramplīnlēcējs
• 1. februāris — Dens Goslings (Dan Gosling), angļu futbolists
• 16. marts — Džeimss Baldžers (James Bulger), britu slepkavības upuris (miris 1993. gadā)
• 23. marts — Haime Algersuari (Jaime Alguersuari), Spānijas autosportists
• 9. aprīlis — Kristena Stjuarta (Kristen Stewart), ASV aktrise
• 15. aprīlis — Emma Votsone (Emma Watson), angļu kinoaktrise
• 23. aprīlis — Devs Patels (Dev Patel), Indijā dzimis Apvienotās Karalistes aktieris
• 13. jūnijs — Ārons Teilors-Džonsons (Aaron Taylor-Johnson), angļu aktieris
• 11. jūlijs — Karolīna Vozņacka (Caroline Wozniacki), dāņu tenisiste
• 28. augusts — Bojans Krkičs (Bojan Krkić), Spānijas futbolists
• 5. septembris — Kima Jona (김연아), Dienvidkorejas daiļslidotāja
• 14. septembris — Marina Vasiļevska (Марына Вітальеўна Васілеўская), Baltkrievijas kosmonaute, stjuarte
• 21. oktobris — Rikijs Ruvio (Ricky Rubio), Spānijas basketbolists
• 6. novembris — Andrē Širle (André Schürrle), Vācijas futbolists
• 11. novembris — Toms Dimulēns (Tom Dumoulin), Nīderlandes riteņbraucējs
• 30. novembris — Mangnuss Kārlsens (Magnus Carlsen), norvēģu šahists

• 20. janvāris — Bārbara Stenvika (Barbara Stanwyck), amerikāņu aktrise (dzimusi 1907. gadā)
• 19. februāris — Maikls Pauels (Michael Powell), angļu kinorežisors (dzimis 1905. gadā)
• 20. marts — Ļevs Jašins (Лев Яшин), PSRS futbolists (dzimis 1929. gadā)
• 26. marts — Bruno Kalniņš, latviešu politiķis (dzimis 1899. gadā)
• 15. aprīlis — Grēta Garbo (Greta Garbo), zviedru kinoaktrise (dzimusi 1905. gadā)
• 12. maijs — Andrejs Kiriļenko (Андрей Кириленко), padomju politiķis (dzimis 1908. gadā)
• 1. jūlijs — Valentīns Pikulis (Валентин Пикуль), krievu rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
• 16. jūlijs — Migels Munjoss (Miguel Muñoz), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā)
• 1. augusts. — Norberts Eliass (Norbert Elias), vācu/britu sociologs (dzimis 1897. gadā)
• 15. augusts — Viktors Cojs (Виктор Цой), PSRS mūziķis (dzimis 1962. gadā)
• 18. augusts — Beress Frederiks Skiners (Burrhus Frederic Skinner), ASV psihologs (dzimis 1904. gadā)
• 24. augusts — Sergejs Dovlatovs (Сергей Довлатов), krievu rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
• 7. septembris — Alans Džons Persivals Teilors (Alan John Percivale Taylor), britu vēsturnieks (dzimis 1906. gadā)
• 30. septembris — Patriks Vaits (Patrick White), Austrālijas rakstnieks (dzimis 1912. gadā)
• 4. oktobris — Mārtiņš Zīverts, latviešu dramaturgs (dzimis 1903. gadā)
• 14. oktobris — Leonards Bernstains (Leonard Bernstein), ASV komponists, pianists un diriģents (dzimis 1918. gadā)
• 7. novembris — Lorenss Darels (Lawrence Durrell), angļu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1912. gadā)
• 23. novembris — Roalds Dāls (Roald Dahl), britu rakstnieks (dzimis 1916. gadā)
• 14. decembris — Frīdrihs Dirrenmats (Friedrich Dürrenmatt), Šveices rakstnieks (dzimis 1921. gadā)

• Ekonomikā — Harijs Markovics, Mertons Millers, Viljams Šarps
• Fizikā — Džeroms Īzaks Frīdmens, Henrijs Vejs Kendols, Ričards Edvards Teilors
• Fizioloģijā vai medicīnā — Džozefs Murejs, Edvards Donels Tomass
• Ķīmijā — Eliass Džeimss Korijs
• Literatūrā — Oktāvio Pazs
• Miera veicināšanā — Mihails Gorbačovs